Aptuveni jau bija skaidrs, ko gribam ielikt virtuvē un kādai vajadzētu tai izskatīties. Sākumā apbraukājām lielākos veikalus, kas piedāvā jau gatavas virtuves mēbeles, lai saprastu, no cik lielas naudas summas vajadzēs šķirties. Esošais piedāvājums īsti nebija pa prātam nevienam no mums. Beigās nonācām līdz Polijas IKEA, tomēr arī šeit nevarēja sakombinēt visus standarta plauktiņus no sienas līdz sienai, tāpēc izvēlējāmies taisīt iekārtu pēc pasūtījuma, atbilstoši mūsu virtuves izmēriem un mūsu gaumei. Nekādus dizaina garadarbus 261 x 208 cm lielā virtuvē nevar veikt, aprobežojāmies ar nepieciešamo minimumu, kas beigās izrādījās pat krietni par daudz. Plānots bija gar vienu sienu likt plauktu rindu ar iebūvēto virtuves tehniku, gar otru palodzi - leti ar bāra krēsliem, jo logs ir netipiski augsts - 110 cm no zemes, gala siena paliktu nosacīti tukša, plānots pie sienas pielikt nelielu LCD televizoru. Viss jau ļoti skaisti. Bet izrādījās, ka ne vienmēr teorētiski izdomātais var tikt realizēts praktiski. Piemēram, ledusskapim, ja tas tiek novietots pie pašas sienas, ir nepieciešama "komforta rezervīte" - 15cm, lai varētu ērti atvērt un aizvērt durtiņas. Mēs, protams, par šādu lietu neko nezinājām. Tāpat arī plīti ar cepeškrāsni nevajadzētu likt blakus ledusskapim. Tā nu mēs divas dienas mērijām un "bīdījām" plauktus un mēbeles pa virtuvi. Ar sāpošu sirdi nācās atteikties no trauku mazgājamās mašīnas, par labu skapītim pannām un kastroļiem. Protams, visa virtuves tehnika tiek meklēta ar pēc iespējas mazākiem gabarītiem, šeit arī 10 cm spēlē lielu lomu.
Un visas šīs jezgas rezultātā mainījās ledusskapja, cepeškrāsns, elektriskās plīts virsmas un nosūcēja atrašanās vietas, un līdz ar tām - rozešu atrašanās vietas. Labi, ka atklājām to tagad, nevis tad, kad visas sienas nošpaktelētas un nokrāsotas.
Šajā nedēļā plānojam tiešām pabeigt visus darbus, kas saistās ar elektrības ievilkšanu, un sākam intensīvi domāt par santehniku un vannas istabas flīzēm, kā arī turpināsim netraucēt kaimiņus brīvdienās. J