Darba procesā mākslinieki pēta simbiozi starp dažādajām mākslas disciplīnām, vienlaikus pievēršoties katrs pie subjektīva skatījuma uz sapņu naratīvu dzīves gājuma kontekstā. Apmeklētājam, esot blakus mākslinieku radošajam veikumam, izstāde var kļūt par dziļi personisku sarunu ar sevi.
Caur mākslas darbiem mākslinieki aicina skatītāju aktīvi līdzdarboties un reflektēt par sapņu un ilgu nozīmi dzīves gājumā, akcentējot cilvēku bināro pasaules uztveri, kad skaistais mijas ar biedējošo, skumjas – ar prieku. Šo dažādo stāvokļu mainīgumi ir neatdalāma dzīves sastāvdaļa. Sapņi nekad nerodas tukšā telpā. Tie izriet no mūsu pagātnes pieredzes un virza mūs cauri dažādiem laikiem uz mūsu garīgajām virsotnēm, kuras ir nebeidzamas un mūžīgas.
Izstādes sagatavošanas procesā iesaistītas sabiedrības grupas Siguldā. Radošā grupa izsaka īpaši lielu paldies par sadarbību un labo gribu PII Ieviņa, PII Ābelīte un biedrībai Cerību spārni, kur māksliniece Ilze Rudzīte un dejotāja/horeogrāfe Emīlija Rudzīte viesojās oktobrī. Aktīvās sarunās kopīgi tika pētīts kādi ir mūsu sapņi un ilgas par nākotni. Izstādes apmeklētāji varēs ieklausīties viens otra sapņos gan vārdu, gan tekstila pinumu un vijumu formās.
Tekstilmākslinieces Ilzes Rudzītes daiļradei raksturīga dažādu šķiedru izpēte un meklējumi pēc radošas prakses kolektīvas izpausmes, akcentējot mākslas rekreatīvo potenciālu. Izstādes ietvaros māksliniece tiecās vizualizēt vietu, kas apmeklētāju spētu ievest refleksīvā sajūtu un pārdzīvojumu telpā - “sapņotavā”. Izstādē ir aplūkojami koki dažādās dzīves fāzēs. Tagadne savijas kopā ar pagātni, no mūsu saknēm rodas virziens mūsu virsotnēm. Sapņi un ilgas liek kokiem augt, izaugt un turpināties. Šim procesam nav ne sākums, ne gals. Tas cirkulē pastāvīgā simbiozē, radot dzīves simfoniju. Ilze Rudzīte kopā ar uzaicinātajiem māksliniekiem aicina apmeklētāju pakavēties šajā sajūtu ainavā, kurā kā estētiskā rotaļu laukumā var pavadīt laiku gan pārdomās, gan arī praktiski iesaistoties kopējā sapņu apļa pīšanā, turpinot tālāk attīstīt izstādes vizuālo vēstījumu.
Skaņu māksliniece Karīna Gretere mūzikas formā materializējusi nepastāvību un trauslumu, kas definē mūsu sapņus. Māksliniece ir aizguvusi ideju no minimālisma mūzikas pārstāvja Džona Keidža (John Cage) par nepastāvību, nejaušību un novirzi no lineārās atkārtojamības mūzikā. Eksperimentējot ar nejaušības parametriem, mūzikas pastāvīgie elementi mijas ar nejaušā secībā un laika posmā pievienotajiem fragmentiem. Izstāde Starp saknēm un virsotnēm ir Karīnas Greteres emocionāls ceļojums, radot vēlēšanos nosargāt trauslo un svinēt skaisto kopā, veidojot aktīvu dialogu ar publiku caur intervijām ar dažāda dzīves gājuma cilvēkiem.
Fotogrāfs Marks Daijers savos darbos tiecas atspoguļot savu skatījumu uz dzīves mainīgo un mītisko būtību, pastiprināti pievēršot uzmanību laika plūduma ietekmei uz cilvēku un dabu. Mākslinieku interesē izprast, kā dažādi transformāciju veidi un formas dabā var komunicēt ar mums par dzīves būtību.
Dejotāja Emīlija Rudzīte, skaņu māksliniece Karīna Gretere un fotogrāfs Marks Daijers caur video, mūziku, deju un horeogrāfiju pievēršas cilvēka dzīves gājumam. Video izmantota latviešu tautas dziesma Jūriņ prasa smalku tīklu. Vēstījumā tiek apcerēts cilvēka sīkstums, neatlaidība un drosme, dodoties pretī izaicinājumiem, tuvāk sapņu īstenošanai, apzinoties ka katrs no mums laiku pa laikam stājas pretī dažādām grūtībām un pārvar “simtu jūdžu dieniņā, divi simti naksniņā”. Video ir uzņemts Dānijā un Latvijā, kas abas ir vairāku izstādes dalībnieku dzīves un darba vieta, tādējādi akcentējot izstādes nosaukumā izmantoto metaforu Starp saknēm un galotnēm. Latviju mākslinieki apzinās kā savas dārgākās kulturālās un emocionālās saknes.
Izstāde Starp saknēm un virsotnēm apskatāma kultūras un mākslas telpā Siguldas devons bez maksas kultūras centra darba laikā līdz 10. janvārim.