Intervijā, stāstot par savu mākslas pedagoga pieredzi Valsts Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā, Grūbe bilst, ka iemācīt būt par mākslinieku var jebkuru: "Galvenais, lai nerunā pretī un "nekož rokā". Ir nācies jauniem cilvēkiem aiztaisīt mutes – tagad viņi ir lieliski mākslinieki." Gleznotājs norāda, ka iesākumā audzēkņiem licis gleznot klusās dabas, zīmēt ģeometriskos priekšmetus. "Visu "virpinājām", lai dabūtu pamatus. Nevar taču sākt ar nepaveicamu uzdevumu. Tad no studenta neko "neiztaisīsi". Tā arī ir tā iemācīšana," saka Grūbe.
Runājot par iedvesmošanos no citiem māksliniekiem, Grūbe norāda, ka ir būtiski pētīt citu mākslinieku darbus, bet piebilst, ka tas jādarot ar jēgu. "Būtu jāsaprot, tieši ko ir vēlme iemācīties, patapināt," saka gleznotājs, piebilstot, ka mākslinieks sākas tad, kad atrod savu tēmu, savu iespēju robežas un kļūst par personību. "Prast uzzīmēt un izkrāsot jau vēl nav nekas." Grūbe sarunā atzīst, ka padomju laikos viņu kaitinājuši par paraugu pieņemtie krievu mākslinieki, jo tie patiesībā nav zīmējuši "ar galvu", bet gan vienkārši nozīmējuši no realitātes. "Mācēšana ir tad, kad proti uzzīmēt, uzgleznot savu domu," secina gleznotājs.
"Vispār mūsdienās ir par daudz mākslas zinātnes," sarunā norāda Grūbe. "Māksliniekam tiek prasīts stāsts, apraksts, paskaidrojums. Glezniecībai ir sava specifika, kas tiek risināta ar gleznieciskiem līdzekļiem, arī tēmai ir jāatbilst glezniecībai un nevis stāstam."
Runājot par elitāro kultūru Grūbe saka: "Līdz augstajai kultūrai pašam ir jāpierāpjas un jāizaug. Nevis otrādi – banalizēt un nolaisties, lai arī dunduks saprot. Kur tad tie ieguldītie izaugsmes gadi paliek? Tā ir aplamība." Viņš piebilst, ka diemžēl valsts neatkarības gados mākslas profesionalitātes jautājumi īsti neesot risināti: "Atbalsta līmenī netiek nošķirti amatieri no profesionāliem, labiem māksliniekiem. Visi ir vienādi, visi ir mākslinieki."
Vēl līdz 26.martam galerijā Māksla XO apskatāma Edvarda Grūbes personālizstāde Dienasgaisma. Mākslinieks intervijā portālam Artteritory.lv stāsta, ka personālizstāde galvenokārt domāta pašam sev, kā pārbaudījums, tomēr piebilst: "Ja vēl kāds grib apskatīties – arī nav slikti."