Lūznavas muižas kungu māju muižas īpašnieks Staņislavs Kerbedzs sāka būvēt vētrainajā 1905. gadā. Viņa meita Jevgēnija 1911. gadā pabeidza tēva projektu. Ēka ir ļoti neparasts romantiskā jūgendstila paraugs. Muižu ieskāva skaists, vairāk nekā 20 hektāru liels parks ar ievērojamu koku un krūmu dažādību, neskaitāmu rožu un flokšu daudzveidību, glītajiem parka celiņiem un septiņiem gleznainiem dīķiem, kuros audzēja zivis. Taču ne tikai ārējais skaistums bija svarīgs.
Lūznavas muiža bija ievērojams kultūras centrs Latgalē. Uz to strādāt un atpūsties brauca gan jau pazīstamas kultūras jomas slavenības, gan jauni un talantīgi mūziķi, literāti, mākslinieki un tēlnieki. Pēc Pirmā pasaules kara viss mainījās, un bija jāpaiet gandrīz simts gadiem, lai muiža 2015. gada sākumā atkal vērtu durvis apmeklētājiem, nevis dažādu armiju virsniekiem, skolniekiem, administratoriem. "Tagad muiža ir starptautisks mākslas, mūzikas un vides izglītības centrs, kā arī semināru, apmācību, plenēru, radošo darbnīcu un dažādu meistarklašu norises vieta," saka Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne.
22. jūlijā Lūznavas muižā notiks mākslu un garšu festivāls Mākslas pikniks. "Nosaukums nav nejaušs. Apmeklētāji draugu, radu un bērnu pulkā var nākt ar saviem piknika groziem un segām. Viņiem būs iespēja ne tikai redzēt un klausīties, bet arī pašiem piedalīties," stāsta I. Balčūne. Viņa uzsver, ka būs daudz radošo darbnīcu. Pirmo reizi tiks kurināts un izņemts īpaši Lūznavas muižai šovasar tapušais keramikas apdedzināšanas ceplis. Līdzās muzikālajai programmai un piknika baudīšanai būs skatāmas vairākas laikmetīgās dejas izrādes, leļļu izrādes lieliem un maziem, būs vērojama mākslas plenēra norise, kino festivāla 2 Annas filmu programma, laikmetīgā cirka priekšnesumi, radošās darbnīcas, literārie lasījumi un grāmatu prezentācijas. Nupat restaurētajā Kulturys škiunī būs mirkļa restorāns un arī ēdienu meistarklases.
Mākslas pikniks notiks jau trešo reizi, pasākums plešas plašumā un šogad pirmo reizi muižas dīķī tiks piedāvāta supošanas iespēja. Tiek solīta it kā nesteidzīga svētdiena, bet, programmu pārlūkojot, liekas, ka laika būs par maz. "Nekādu problēmu, blakus ir apartamentu viesnīca, kur būs tēlniecības izstāde un alus brūzis. Tur var palikt pa nakti un pēc tam turpināt Latgales apceļošanu," smejas muižas pārvaldniece.
"Esam padomājuši par to, lai būtu ko darīt visām paaudzēm. Esam ģeogrāfiski stratēģiskā vietā – starp Rēzekni un Daugavpili. Līdz mums var atbraukt pa asfaltētu ceļu! Laužam stereotipu, ka darbojas tikai Rīga +100!" skaidro I. Balčūne. Ar Rīga +100 jāsaprot teritorija 100 kilometru rādiusā ap Rīgu, par kuru teic, ka tikai tur esot vērts attīstīt tūrismu.