Šveicietis Džakometi (1901–1966) ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas tēlniekiem un modernās mākslas pārstāvjiem. Amerikānis Naumans (dzimis 1941. gadā) savā daudzpusīgajā daiļradē kopš 60. gadiem iemieso laikmetīgās mākslas radikālās izpausmes, viņa tēlniecība ir atbrīvota no visām tradicionālajām koncepcijām.
Abu mākslinieku darbi (kopumā ap 70) vienā ekspozīcijā ir skatāmi pirmo reizi. Tie atlasīti no Eiropas un ASV labāko muzeju krājumiem un privātkolekcijām. Džakometi skulptūras un gleznas iesaistās dialogā ar Naumana videomākslu, skulptūrām, zīmējumiem, fotogrāfijām un instalācijām. Džakometi un Naumans nekad nav tikušies un izteikušies viens par otru, taču viņiem ir daudz kopīga, uzskata izstādes veidotāji.
Abi nākuši klajā ar revolucionārām tēlniecības idejām, abi pētījuši cilvēka ķermeni, mentālo stāvokli un esamības eksistenciālos jautājumus. Abus interesējis absurdisms, ķermeņa fragmentācijas un deheroizācijas tēma. Abi ir uzskatāmi par individuālistiem, kuri radošajā darbā izvēlējušies vientulību un izolāciju.
"Džakometi un Naumans cenšas reducēt cilvēka atveidojumu gandrīz līdz izzušanas robežai. Mākslā viņi izzina tukšumu, kā arī pēta attiecības starp figūru un telpu, starp ķermeni un tā daļām," uzsver izstādes kuratore Estere Šlihta.
Ekspozīcija veidota tematiski (tukšums, figūra un telpa, iekāres objekti, glezniecība un process, lietu mērogs, ķermenis un fragmenti). Sadaļā, kura nodēvēta par Absurda teātri, vienojošais ir Semjuels Bekets – viņš bija Džakometi draugs un domubiedrs, un viņa darbi lielā mērā iedvesmojuši arī Naumanu.