Tā ir telpiska, ledus ekrānu instalācija, savienojumā ar īpaši šim darbam radītu skaņdarbu kā veltījumu trauslajai Arktikas dabai. Darbs tapis divu gadu garumā, dodoties divās ekspedīcijās uz ekstrēmas vides un ledāju pasauli Arktikā. Kinematogrāfiskais darbs dokumentē šībrīža Arktisko ainavu: ledāju virsmas un sairumu, kalnu grēdas, raupjo zemes virskārtu, ledus kušanu un ūdens plūsmas. Apmeklētāji varēs sajust cilvēces un neskartas dabas attiecības: apjaust arktisko elpu un ainavas varenību, modinot pārdomas par civilizāciju un izdzīvošanu šādos ekstremālos apstākļos.
Par šī darba filmēšanas un skaņas ieraksta vietu tika izraudzīts Svalbāras arhipelāgs, kas ir pasaulē vistālākā uz ziemeļiem esošā cilvēku apdzīvotā vieta. Svalbāra tiešā tulkojumā nozīmē “aukstā mala”, kas atbilst vietas aprakstam, jo neviesmīlīgo arhipelāgu klāj ledus un sniegs.
“Darbs tapa divu gadu garumā, sadarbojoties ar norvēģu polārzinātniekiem, ledus mākslinieku Pederu Istadu un latviešu video operatoriem. Pirmajā izpētes braucienā kopā ar operatoru Māri Maskalānu devāmies tālu prom no civilizācijas, lai dokumentētu arktisko dabu. Iegūtais vizuālais materiāls un kolekcionētās arktiskās skaņas veidoja darba pamatu. Otrās ekspedīcijas laikā, sadarbībā ar norvēģu saksofonistu Rolfu Ēriku Nīstremu radījām ziemeļu iedvesmotu skanējumu, izmantojot gan akustiskos instrumentus, gan elektroniku,” stāsta V. Johansons.