Vietu lidmašīnā vairāk nav, brīvu vietu uz izrādi vairāk nav, vietu pirmskolas izglītības iestādē vairāk nav, uz cietā diska vietu vairāk nav, valsts apmaksāto studiju vietu vairāk nav. No biedējošām ziņām internetā, faktu konstatācijas, tablo uzrakstiem autobusā, līdz darbavietām, kurās ērti pārlaist dzīvi. Izstādes autori uzdod jautājumu: “Ko darīt, kad vietu šķietami vairāk nav? Kādam tas ir izdevīgi, bet lielākajai daļai sabiedrības jārisina situācija, kā iekļauties jau noslēgtās struktūrās.”
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls ir Vecrīgas ansambļa “Ziemeļu vārti” sastāvdaļa. Un, lai gan šī ir viena no arhitektoniski visplašākajām telpām Rīgā, arī te vietu vairāk nav. Kolekciju glabāšanas apstākļi ir ļoti šauri. Telpās tiek izmantots katrs kvadrātcentimetrs. Piemēram, glezniecības kolekcijas 4 166 mākslas darbi tiek glabāti 359 m².
Par spīti telpu iztrūkumam, Brigitas Zelčas-Aispures un Kristapa Grundšteina izstāde būs mēģinājums iespraukties jau vairāk nekā 186 gadu senajā ēkas arhitektūrā, to lietojot nevis kā ietvaru saviem darbiem, bet kļūstot par tās sastāvdaļu. Mākslinieku kopdarba rezultātā tiks izveidots objekts, kas burtiskā nozīmē izies cauri visai Arsenāla ēkai, pētot robežas starp mākslu, arhitektūru un dizainu.
Paziņojums: Tā kā māksliniekiem darbu glabāšanai vietu vairāk nav, pēc izstādes beigām nododam tālākai lietošanai 130 instalācijas metāla elementus. Aicinām pieteikties e-pastā: [email protected].
Brigita Zelča-Aispure (1986) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Kopš 2007. gada piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Autores daiļradi raksturo skaidrs konceptuāls kodols un paradoksu izpēte, kuros savijas dabas un kultūras sasniegumi un kļūmes, atsevišķu parādību apoloģija un to daudzpusības izcēlums.
Kristaps Grundšteins (1983) ir dizainers un pētnieks. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas maģistrantūru un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. Dizaina studijas FortyFour līdzdibinātājs. Kristapa pieeju mākslai raksturo pētniecībā balstīts kontekstuāls redzējums uz dažādām norisēm – sabiedrības novecošanās, vēsturiski estētiskā atmiņa, tehnoloģiskās pārmaiņas un monomatērijas. Izstādēs piedalās kopš 2006. gada. Ievērojamākā no tām – pētniecisks projekts Vecumdienas (2014) – tapusi sadarbībā ar studiju Rijada.
Mākslinieki kopā radījuši Borisam Bērziņam veltītu suvenīru līniju.
VVZ