Izstāde Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija ir līdz šim plašākā autora retrospekcija dzimtenē. Izstāstot vienas personības stāstu, ekspozīcija rosina domāt par visos laikmetos būtiskiem jautājumiem – par indivīda izvēles brīvības robežām un atbildību, par mākslinieka un varas attiecībām, par mākslinieka personības un mākslas darba ietekmi uz sabiedrisko domu.
Eiropas muzejos Gustava Kluča (1895–1938) vārds izskan regulāri, bet pasaulslavenā konstruktīvista saistība ar Latviju bieži paliek noklusēta. Ir ārkārtīgi būtiski, lai Eiropas kultūras galvaspilsēta Rīga 2014. gadā stāsta pilnasinīgus stāstus par latviešiem, kuru ieguldījums Eiropas kultūrā pelna ievērību.
Gustava Kluča daudzveidīgais radošais mantojums līdz šim nav pienācīgi novērtēts, jo autora darbu ideoloģiskais konteksts ir aizēnojis viņa ieguldījumu konstruktīvisma estētikas veidošanā. Gustavs Klucis aizstāvēja domu, ka māksliniekam ir tiesības uz eksperimentu. Eksperiments ietver gan uzdrīkstēšanos, gan risku. Mākslinieks uzdrīkstējās ticēt, ka viņa mērķi saskan ar tās valsts un tās sabiedrības mērķiem, kurā viņš dzīvoja un radīja.