Grauba, kā arī Arvīds Krievs, Dzintra Geka, Andrejs Ēķis, Vilnis Kalnaellis, Jānis Vingris, Ivars Seleckis, Jānis Streičs un citi izsaka neuzticību Ginta Grūbes vadītajai Filmu padomei, kā arī Nacionālā kino centra direktorei Ilzei Gailītei-Holmbergai par "apzinātu cenšanos maldināt sabiedrību un radīt nepatiesu priekšstatu par noskaņojumu filmu veidotāju vidē".
Filmu nozares profesionāļi norāda, ka ir gandarīti, ka Saeimas komisija radusi papildus iespēju piešķirt nozarei līdzekļus. "Mūsu kolēģiem būs iespēja pilnvērtīgi realizēt lielu, ambiciozu un Latvijas simtgades kontekstā nozīmīgu projektu. Komisijas lēmums, tāpat kā nesen pieņemtais Filmu likums, uzrāda būtisku pagriezienu varas attieksmē pret nozīmīgu kultūras nozari - latviešu kinematogrāfiju, kura gadiem ilgi ir bijusi atstāta novārtā. Tas ir cerīgs sākums un, mūsuprāt, pareizs virziens ieilgušās krīzes pārvarēšanā," uzskata Grauba un viņa kolēģi.
Atbalstu Saeimas komisijas lēmumam atklātā vēstulē pauž ne tikai daļa no filmu nozares profesionāļiem, bet arī Kinematogrāfistu savienība.
Grūbe portālam Diena.lv filmu nozares pārstāvju pārmetumus dēvēja par dīvainiem. Viņš skaidro, ka Filmu padome savas kompetences ietvaros sniedz atzinumu jautājumos, kas saistīti ar filmu nozari un tās attīstību. "Aicinājums ir vairāk nekā dīvains," viņš teica atzīmējot, ka Filmu padomes lēmumu par radušos situāciju par tiešu Saeimas finansējuma prasījumu SIA Studija F.O.R.M.A pieņēma septiņi no deviņiem klātesošiem Filmu padomes locekļiem - Pēteris Krilovs, Jurģis Krāsons, Jānis Kalējs, Anna Rozenvalde, Gints Grūbe, Guntis Trekteris, Ilze Gailīte Holmberga.
Filmu padome pirms lēmuma pieņemšanas uzklausījusi Finanšu ministrijas un Konkurences padomes ekspertu atzinumu, kas norādīja, ka Saeimai pirms šāda piešķīruma tas būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un jāpamato, kāpēc nav iespējams realizēt Filmu likumā noteiktu publiskā finansējuma sadali. "Manuprāt, tā ir apzināta maldināšana, ka kāds no Filmu padomes būtu pret filmas Dvēseļu putenis uzņemšanu, jo lietas būtība ir tikai un vienīgi, lai finansējumu sadala tiesiski korektā veidā un kas šīs filmas veidotājiem to neliktu zaudēt gadījumā, ja iespējamais Saeimas lēmums tiktu pārsūdzēts Eiropas Komisijā," sacīja Grūbe.
"Turklāt pret šādu kārtību – tieši bez konkursa piešķirt vienam uzņēmējam - protestēja desmit Latvijā nozīmīgi un augstas raudzes filmu producenti, kas apvienojušies Producentu asociācijā. Filmu padome nav vēlēta organizācija, kurai var izteikt neuzticību šādā veidā, jo saskaņā ar Filmu likumu Filmu Padome ir konsultatīva institūcija, kuru izveido un pastiprina kultūras ministrs," viņš skaidro.
Tāpat Grūbe atzīmē, ka Filmu padome pēdējā gada laikā nopietni, sadarbībā ar nozari un ministriju strādājusi pie filmu nozares stratēģijas izstrādes un ir apstiprināti trīs papildus jaunās politiskās iniciatīvas ar papildus viena miljona finansējumu no 2014.gada. Tostarp Filmu konkursa programmu Latvijas simtgadei, kas paredz līdz 2018.gadam izveidot desmit filmas, filmu daudzveidības veicināšanai, ko plānots uzsākt jau 2014.gadā. "Saeima par to ir informēta un arī 2014.gada budžetā Saeimai ir iespēja papildus - ja ir finansējums - piešķirt filmu nozarei finansējumu šīs iniciatīvas ietvaros, papildinot šo mūsu pieprasījumu un nevis nostājoties pret nozari," teica Grūbe.
Jau iepriekš ziņots, ka Filmu padome Ginta Grūbes vadībā izteikusi protestu pret gandrīz divus miljonus latu lielas summas piešķiršanu filmas Dvēseļu putenis veidošanai. Saeimas komisijas lēmums paredz finansējumu spēlfilmas Dvēseļu putenis ražošanas sagatavošanai un filmēšanas pirmajam posmam bez konkursa piešķirt no programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
(papildināta ar Grūbes komentāru 5.-8.rindkopā)