Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skatāma izstāde Kuršu ķoniņi

Izlēņotā zeme bija brīva no nodevām, un lēņavīram par tās lietošanu nebija jāpilda klaušas, izņemot lēņa pienākumus, no kuriem galvenais bija karadienests. Livonijas laikā ķoniņi neietilpa nevienas muižas administratīvajā vai tiesu varā. Kurzemes – Zemgales hercogistes laiks sākas ar tiesību ierobežojumu un muižnieku vēlmi pārņemt zemes. Krievijas Impērijā savas tiesības jāpierāda no jauna. Neatkarīgās Latvijas gados ķoniņu sociālās privilēģijas tiek likvidētas un 1929. gada likums paredz zemes sadalīšanu viensētās.Izstāde veidota kā ieskats kuršu ķoniņu kultūrvēsturiskajā mantojumā, izstādot gan LNB krājumā esošos vērtīgākos pētījumus un periodisko izdevumu rakstus, gan Kuldīgas Novada muzeja krājumā un privātpersonu dzimtas arhīvos glabātās unikālās materiālās un dokumentālās liecības – fotogrāfijas, dokumentus, sadzīves priekšmetus un lietišķās mākslas darinājumus. Bez citiem juridiska rakstura dokumentiem, apskates vērtas ir ekspozīcijā iekļautās lēņu grāmatas, kas bija ķoniņu īpašā statusa tiesiskā pamata apliecinājums. Vecākā zināmā lēņu grāmata 1320.gadā piešķirta Tontegodem (Pliķu ciems). Apskatei pieejama arī kuršu ķoniņienes tērpa replika.Starp izstādē aplūkojamām grāmatām atrodami pētnieku darbi un ceļojumu apraksti, kuros koniņu dzīve aplūkota ne tikai no etnogrāfiskā un vēsturiskā, bet arī no tiesiskā aspekta.Interesenti aicināti aplūkot arī Latvijas Universitātes profesores Janīnas Kursītes uzņemto ķoniņu dzimtas pēcteču fotoportretu galeriju, kas tapusi izpētes ekspedīciju laikā.Izstāde ir nozīmīga kultūrveidojošo vērtību aktualizēšanas un pētniecības izpratnē, jo "kuršu ķoniņi un viņu dzīvesvide – brīvciemi Kuldīgas apkārtnē latviešu vēsturiskajā apziņā ir kļuvuši nevis par objektīvi izvērtētu kultūrvēsturisku parādību, bet neskaidru brīvības un patstāvības alku simbolu" (A. Dzenis). Tādejādi, kuršu ķoniņu vēsturiskā pieredze rosina domāt par to, kā izpaužas personiskā, tiesiskā un saimnieciskā brīvība un kādi apstākļi to nodrošina.Izstāde tapusi sadarbībā ar Kuldīgas Novada muzeju, profesori Janīnu Kursīti, vēsturnieku Agri Dzeni, demogrāfu Ilmāru Mežu, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas metodiķi Līgu Brenci, Peniķu dzimtas pārstāvi Initu Peniķi.Izstādes laikā septembra vidū LNB aicina uz izzinošu pasākumu, kurā viesosies vēsturnieks Agris Dzenis, kas pievērsies padziļinātai kuršu ķoniņu vēstures izpētei; prof. Janīna Kursīte, kuras vadībā norisinājušās jau minētās izpētes ekspedīcijas, kā arī ķoniņu dzimtas pārstāvji, kas dokumentē savas dzimtas vēsturi un glabā atmiņas. Pasākuma apmeklētājus sagaida arī tematisks muzikālais priekšnesums.