"No sadures ar "socreālisma" dogmu līdz spontānam konceptuālismam, veicot izcilu gleznotāja ceļu 20. gs. otrās puses mākslas ainavā," Borisa Bērziņa gājumu mākslā raksturo grāmatas autore.
Boriss Bērziņš latviešu mākslā ienāca Padomju Latvijas laikā, kad mākslā valdīja socreālisma doktrīna. Kopā ar laikabiedriem Edgaru Iltneru, Induli Zariņu, Ritu Valneri viņu pieskaitīja pie jaunu vēsmu ienesēja šajā doktrīnā – pie t.s. skarbā stila veidotājiem. Tomēr ātri kļuva skaidrs, ka šo mākslinieku nevar definēt noteiktos rāmjos – viņš gleznoja, ko pats atrada par interesantu. Tas nesa līdzi zināmu ārpusnieka statusu, taču ar Borisa Bērziņa talantu nevarēja nerēķināties, mākslinieku vidē viņš bija neapstrīdama autoritāte.
"Man liekas, tas ir kaut kas vēl lielāks par Dievu, vēl gudrāks, kas to ir cilvēciņam ielicis pūrā. Tas nav mūsu izgudrojums. Tāpat kā sieviete un vīrietis. Tas nav cilvēka izgudrojums. Tas nav mūsu darbs, mēs esam tikai instrumenti tanī. Tikai. [..] Un tā ir arī ar mākslu. Mēs neesam to radījuši. Un mēs tagad gribam uzzināt, kas viņa ir. Mēs taču nekad to neuzzināsim," tā Boriss Bērziņš.
Borisa Bērziņa darbs "Mākslinieks un modelis" iekļauts Latvijas Kultūras kanonā.
Sērijas māksliniece: Anta Pence Apjoms: 144 lpp.
Sērija Latvijas mākslas klasika ir neliela izmēra grāmatas, kas ērti uztveramā veidā ļauj iepazīt Latvijas mākslas klasiķu darbus un to tapšanas apstākļus. Grāmatas ietver pilnu teksta tulkojumu angļu valodā un plašu reprodukciju klāstu. Katras grāmatas beigās atradīsiet arī laika joslu, kurā latviešu mākslinieku dzīvi iespējams skatīt pasaules notikumu kontekstā, atklājot kopsakarības, paralēles vai vienkārši interesantas sakritības.
Sērijā jau iznākušas grāmatas par Aleksandru Beļcovu, Līviju Endzelīnu, Voldemāru Irbi, Jāni Liepiņu, Rūdolfu Pērli, Vilhelmu Purvīti, Kārli Padegu, Jani Rozentālu, Jāni Robertu Tillbergu, Konrādu Ubānu, Teodoru Ūderu, Johanu Valteru, Sigismundu Vidbergu.