..Un – jo zemāk, jo kārāk.Uz viena stāv rakstīts "Pilnīgi slepens",Uz otra ir "SIA",Uz vēl cita:"Padodiet tālāk." Atceros vārdus kā vardes.Es tām kājiņas notiesāju,Lai projām nelec,Tu – pieliki salmiņuUn pūti.Cik mums bij' sasodīti grūti! Brīva vieta reklāmai ir mani plaksti.Ņem kontūru zīmuli!Es aizvēršu acis,Tu – raksti.Izcel robežas manis klātajām ēnām.Ja zīmulis truls,Tad izspied to dzīvības tintiNo vēnām.Un uzraksti:"Acis aizveras lēnām." Tā forši pasēdēsim. Atbrauc!Tā sēdēsim kā divus mūžusVisiem kopā nebija vēl sēdēts.Nu, kas ir Londona? Brauc šurp.Es atbraukšu no Mēness.Jā, vēl arvien es dzīvoju turpat – Divdesmit Astotā krātera ielā.Un vēl aizvien, spītējot saules mestajāmNāves un dzīvības cilpām,Tu esi mana zvaigzne un pasaule lielā.Tā forši pasēdēsim. Atbrauc!Visi piekrīt – solās būt.Un tad, kad visi pierīsies un aizmigs,Es būšu nomodā un tu – varbūt. Jau saule iegrimusi aizā,Un balles kleitā izgājusi nakts,Bet vēl aizvien man nespīd nekas vairākPar spilgtu lukturi zem acs.Un arī tas tā īsti nemaz nespīd,Vien dienas gaismā tevi atbiedē kā rēgs,Bet naktīs uzvelk zilu vesti.Un naktīs satiekamies mēs.Pa dienu tikties mēs jau nemaz nedrīkstam,Vien tik pa naktīm vaļā atlec spunde.Es esmu mazliet jaunkundžsērdzīgs,Un šonakt tu man esi pilnjaunkundze.Pa logu pretī kāpju tev, un pamats grūstZem kājām. Par mata tiesu izdzīvoju, knapi.Ak, nespīdiet, jaunkundzes, lūdzu jūs,Uz pilnu, jel, nespīdiet, klapi!
Iļja Poļakovs. Dzeja
es esmu smilšu rijējs ķiršupilni zari atvasarā manāun katrā ķirsī viena lodebalta krekla pacelšanai karāes esmu smilšu rijējs bišķineprātīgi ķiršiem rīklē rīstospretiniekam iespļaut taisni ģīmīun arī norīt lodi bīstoses esmu smilšu rijējs miršurīklē iebērtas trīs saujasun kabatās ir tikai tik daudz ķiršuka nepietiek ne tūkstošdaļai kaujas Mīlestība ir zīmogi,Ko mēs otram spiežam uz lūpām,Uz pleciem, uz krūtīm, .
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.