Kā Dozorcevs raksta laikrakstā Čas, viņš 2009.gadā piedāvājis Polaris grāmatnīcās izplatīt savus memuārus, taču uzņēmuma vadītāja Jeļena Bistrova grāmatu pārdot atteikusies, jo "mums ir noteikumi - nekas pretkrievisks, nekas antireliģiozs".
Šogad Dozorcevam nācis klajā dzejoļu krājums un literāts atkal mēģinājis vienoties ar Polaris grāmatnīcām, taču arī šoreiz nesekmīgi, grāmatu tīklam izmantojot tos pašus vecos argumentus. Dozorcevs, cenšoties pārliecināt Bistrovu, esot atsaucies uz Satversmes pantiem, kas paredz uzskatu brīvību un baznīcas šķirtību no valsts, taču uzņēmēja atteikusi - nu mazums kas tur sarakstīts.
"Ja jūs domājat, ka pietiek uzrakstīt grāmatu, iespiest to, aiznest uz veikalu un gaidīt - pirks vai nepirks, jūs maldāties. Grāmatu veikalā jums vispirms piedāvās iziet ideju cenzūru. Nē, ne valstisku, kāda bija sociālismā, bet privātu, kapitālistisku," sūrojas literāts.
Dozorcevs gan atzīmē, ka aprakstītajā situācijā nav nekā jauna: arī Puškins darbā "Grāmatu tirgoņa saruna ar dzejnieku" rakstījis rindas - dzejnieks vari nebūt tu, bet pareizticīgam tev jābūt.