Kaut arī Karlovi Varu festivāls ir viena no tām starptautiskajām skatēm, kuras organizētāji vērīgi seko norisēm Latvijas kino, šoreiz Latvijas filmas nepiedalījās nevienā no filmu konkursa programmām. Jau devīto gadu festivāla ietvaros notika tapšanas procesā esošu projektu prezentācija Works in Progress/Topošie darbi, kurā piedalījās Latvijas režisors Juris Kursietis, prezentējot savu topošo filmu Modris (Latvijas, Grieķijas un Vācijas kopprojekts).
Galvenais varonis ir tīnis, tiek pētītas viņa attiecības ar māti un azartspēļu atkarība. Arī šī sadaļa bija asa sacensība, kuras finālistus vērtēja starptautiska žūrija. No pieteiktajiem teju 60 projektiem līdz publiskās prezentācijas iespējai tika vien 19. Diemžēl Jura Kursieša projekts balvu neieguva – daudzsološākās ieceres nosaukumu un 10 000 eiro balvu saņēma gruzīnu projekts Aklie randiņi/Blind Dates.
Galveno konkursu vērtēja žūrija starptautiski pazīstamās poļu režisores Agņeškas Hollandes vadībā. Galveno balvu Kristāla globusu un 25 000 ASV dolāru saņēma filma Le grand cahier/Lielā piezīmju grāmata – stāsts par diviem pusaugu puikām – brāļiem – Otrā pasaules kara laikā, kas tapusi kā Ungārijas un vairāku citu Eiropas valstu kopprodukcija. Īpašo žūrijas balvu un 15 000 ASV dolāru saņēma britu vēsturiskā drāma A Field in England/Lauks Anglijā (rež. Bens Vītlijs).
Balva par labāko režiju tika atzītajam čehu režisoram Janam Hrebejkam par filmu Medusmēnesis/Honeymoon – meistarīgi izveidotai, spriedzes pilnai drāmai par kādu svešinieku, kurš uzrodas pārticīgu trīsdesmitgadnieku kāzu svinībās. Kas ir savādais jaunais vīrietis, kurš sakās pazīstam līgavaini, savukārt līgavainis to uzstājīgi noliedz? Ļaundaris, noziedznieks, melis vai varbūt upuris no abu kopīgās pagātnes, kuru līgavainis nevēlas atcerēties. Kā kvalitatīvas mūsdienu drāmas piemērs, šī čehu filma būtu arī pateicīga izrādīšanai Latvijā – kaut vai kādā no Čehijas vēstniecības kūrētajiem pasākumiem.
Austrumeiropas filmu konkursā Rietumu austrumi, kurā pamatā sacentās izaicinoši jauno režisoru darbi, arī igaunietes Kadrijas Kousāras filma Arbitrs/The Arbiter, kas provocēja ar eitanāzijas un antisemītisma tēmu riskantu interpretāciju, uzvarēja poļu filma – jaunu cilvēku jutekliskās pieredzes pētījums Floating Skyscrapers/Dreifējošie debesskrāpji.
Par labāko dokumentālo filmu tika atzīta ievērojamā Krievijas režisora Vitālija Manska filma Caurule/Truba, pamatīgs antropoloģisks pētījums par Krievijas cilvēkiem, kuru apdzīvotās teritorijas šķeļ "gāzes artērija", kas apgādā arī Rietumeiropu.