Dzīves nogrieznis
Režisora izglītību Jānis Nords apguvis Tallinā, Konkordijas mediju universitātē. Tiesa gan, sākotnēji Nords bija nolēmis kļūt par brokeri, taču drīz vien sapratis, ka viņa aicinājums ir kino. Ideja par filmas tapšanu radusies nejauši, kad viņš ar LTV kolēģi Jūliju Pastnaku sākuši runāt par Jāņa sapni — uzņemt filmu. Jūlija puisi pierunājusi, ka nekas neesot neiespējams. Tagad Jānis viņu sauc par "projekta mugurkaulu", jo, pateicoties Jūlijai, bijis iespējams savākt filmas uzņemšanai nepieciešamo naudas summu — 110 000 latu (no kuras tikai neliela daļa — Ls 13 000 — ir valsts finansējums).
Līdz šim Nords veidojis dažādas īsfilmas mācību procesā. Pats galvenais, ko jaunais režisors uzsver — šī filma nav par narkomāniem! Narkotiku dīleru vide izvēlēta vien sižeta asumam. Jo stāsts esot par jaunieti, kurš cenšas kontrolēt notikumus savā dzīvē arī tad, kad tas vairs nav iespējams.
Nords pats šo filmu dēvē par "dzīves nogriezni" — tiek izstāstīts konkrēts laika periods konkrētu cilvēku pieredzē. Scenārija pamatā esot arī reāli dzīvesstāsti. Jānis atzīst, ka viens no galvenajiem filmas paņēmieniem esot bijusi neprofesionālu aktieru izmantošana — tādējādi panākts autentiskums un reālās dzīves garša. Tomēr filmas aktieru sarakstā pazib pazīstami vārdi — Jaunā Rīgas teātra aktieris Edgars Samītis, kurš atveido galveno lomu, dziedātāja Ksenija Sundejeva, grupas Tribes of The City vokāliste, kā arī JRT aktrise Regīna Razuma un izdevniecības Dienas Bizness valdes priekšsēdētājs Gastons Neimanis.
Lai arī Amatieris nav iecerēta kā propaganda pret narkotikām, tomēr filma skarbi parādot šāda dzīvesveida ēnas puses. "Nevajag lolot ilūzijas — dīlera un arī narkomāna bohēma beidzas ātri," bilst Jānis Nords. Filma tomēr esot stāsts par mīlestību, par attiecībām ar mīļotajiem un ģimeni.
Labas filmas arī turpmāk
"Manuprāt, laba filma ir izklaide, nevis mākslas darbs," paziņo Jānis. Iedvesmu saviem kino darbiem Nords smeļas no 70.gadu amerikāņu kino — kad sākam par to runāt, režisors ber vienu uzvārdu pēc otra — Rafelsons, Frankenhaimers... "Septiņdesmito gadu kino piemīt īpašs spars, spriedze tiek panākta bez liekiem action elementiem, drīzāk emocionāli atplēšot vienkāršos cilvēkus," Nords iedegas un, šķiet, par šī perioda filmām varētu runāt stundām. Taču viņam tuvi arī mūsdienu režisori — spilgti autori — gan brāļi Koeni, gan Olivers Stouns. Jānis atzīst, ka "fano par meinstrīmu", īpaši tuvs viņam esot Stīvens Spīlbergs, kurš apzināti izmantojot visus izteiksmes līdzekļus, lai iedarbinātu skatītāja emocijas.
Jānis Nords jau ķēries pie scenārija rakstīšanas jaunai filmai — idejas esot, jāgaida, kamēr izkristalizēsies īstā un vienīgā. Viņa mērķis ir turpināt veidot labas filmas. "Citādu savu dzīves gājumu neredzu," pārliecināts ir Jānis Nords, kurš nodarbojas arī ar reklāmu filmēšanu un vada džeza mūzikas raidījumu radio Naba.