Tas ir noticis – Starptautiskā Kannu kinofestivāla atklāšanas filma, kas trešdien valdzina "kinoeliti" Francijas kūrortpilsētā Kannās savā Eiropas pirmizrādē, Latvijas kinoteātros parādās tikai divas dienas vēlāk – piektdien. Preses pārstāvjiem Lielo Getsbiju parādīja tepat uz vietām rīta agrumā ikdienas režīmā. Lielais Getsbijs bija dāsni apmeklēts, turklāt visi, kas gatavi uz karstām pēdām izziņot savu patika/nepatika viedokli sociālo tīklu straumēs, bija spiesti pievaldīt pirkstus un mēli. Filmas izrādītāja – kompānijas Acme – kategoriskā prasība bija ievērot striktu klusēšanu līdz 15. maijam – filmas Eiropas pirmizrādei. Nekādu atrunu, ka rosība sociālajos tīklos taču ir jaunais kinomārketinga trends, tiešām – kāpēc gan neekonomēt reklāmas līdzekļus uz kinomīļu dedzīguma rēķina – raksta kā atspolītes, reklāmu ražo – un par baltu velti! Prieks, kur tu rodies! Lielo Getsbiju producējošās kompānijas (Warner Bros un Village Roadshow Pictures) šajā gadījumā diktēja striktus noteikumus, un ko bagātam un risku mīlošam padarīsi?
Nav taču noslēpums, ka austrāliešu režisora, estēta un manierīgā kiča ģēnija Beza Lurmena filma Lielais Getsbijs ir viena no visu laiku visdārgākajām literatūras ekranizācijām un melodrāmām. Filmas budžets tiek lēsts ap 105 miljoniem ASV dolāru, tās reklāmā iztērēts vēl vismaz 50 miljonu. Jāsaka, tik "agresīvu" filmas reklāmu, kādu pirms pāris nedēļām redzēju Ņujorkā, ir piedzīvojusi retā kinofilma. Un, ja ir, tad šī filma ir piederīga action, fantastikas izstrādājumam, kas mērķēts jaunu vīriešu auditorijai un globālajam tirgum. Melodrāmas, klasikas ekranizācijas (filma, protams, ir Frānsisa Skota Ficdžeralda 1925. gada romāna ekranizācija) tik dārgi nemēdz reklamēt. Tomēr Lurmens un ļaudis, kas stāvējuši aiz Lielā Getsbija, spēlējuši ne tikai riskanti, bet arī smalki – lai uzbāztu filmas megareklāmu Ņujorkas Taimskvērā, nevajag daudz fantāzijas, vien baisu naudu, taču, lai ar art deco ornamentiem izrotātu Piektās avēnijas elitārā dārglietu veikala Tiffany’s fasādi un tā skatlogus izdaiļotu ar filmas mākslinieces, dizaineres (arī Lurmena sievas) Katrīnas Mārtinas izstrādāto dārglietu kolekciju XX gs. 20. gadu stilā – veltījumu art deco un džeza laikmetam –, vajag ne tikai naudu, bet arī stila izjūtu.
Lurmena stils
Stila izjūta Bezam Lurmenam nenoliedzami piemīt! Ja ir piemirsies, vērts atsvaidzināt atmiņā 2001. gada Lurmena neprātīgo, kičīgo un arī eksplozīvi emocionālo Mulenrūžu (Moulin Rouge) – mūziklu, dulnu popdziesmu kompilāciju ar traģēdijas potenciālu, kurā mīlēja un no diloņa mira Nikolas Kidmenas kurtizāne! Tas bija sen – pirms 12 gadiem, kad Mulenrūža, līdzīgi kā Lielais Getsbijs, bija Kannu kinofestivāla atklāšanas filma. Ja patinam laika filmu vēl senāk pagātnē – der atminēties Lurmena riskanto un satricinošo Šekspīra Romeo un Džuljetas (1996) ekranizāciju ar tolaik jauniņo Leonardo di Kaprio. Tā bija filma, kas pasaulē lika izskanēt Austrālijas režijas brīnumbērna Lurmena vārdam. Filmu Bezam Lurmenam (1962) nav daudz – piecas. (Vēl arī debija – deju filma Stricly Ballroom (1992) – un Austrālija (2008), viņa kontā ir arī garum garā skumjā sāga ar norakstīto projektu Aleksandrs Lielais, kurā Leonardo di Kaprio būtu bijis Aleksandrs...) Lurmens mīl milzīgus mērogus un lielu risku. Un Lielais Getsbijs ir viens no viņa riskantākajiem projektiem – amerikāņu literatūras klasikas ekranizācija ar ārprātīgu budžetu, izmantojot 3D. Tas ir pamatīgs risks, mēģinot uzrunāt to auditorijas daļu, kas neskrien uz katru kinokomiksa ekranizāciju, – Lielais Getsbijs nenoliedzami ir orientēts uz sieviešu auditoriju. Kā pagājušās nedēļas nogalē konstatēja kāds no "vēsajiem" ASV kinobiznesa vērotājiem – Mātes diena ir lieliska iespēja Lielajam Getsbijam neizgāzties... Pēc pirmajām filmas recenzijām amerikāņu presē šķita, ka neizgāzties Lielais Getsbijs vienkārši nevar – recenziju virsraksti bija iznīcinoši, vērtējumi – labākajā gadījumā dzēlīgi ironizējoši, sliktākajā – nievājoši... Nezinu, kā ASV pirmizrādes dienas pirms nedēļas pavadīja Lurmens un vai viņa nervi bija nospriegoti līdz pēdējam… Mūsdienu kinobizness ir nežēlīgs. It īpaši pret tiem, kuru likmes ir milzīgas – Lurmena un Lielā Getsbija gadījumā tie bija vismaz 155 miljoni dolāru... Nezinu, kādus rituālus izpildījis Lurmens, taču viss ir noticis – viņš ir uzvarējis. Filmas pirmās nedēļas nogales ieņēmumi ASV – 51 miljons dolāru – pārspēja tirgus analītiķu prognozes, apliecinot, ka risks ir attaisnojies, tāpat kā, jāsaka, bezjēdzīgais trīsdimensiju tehnoloģijas izmantojums melodrāmā.
Trīsdimensiju brutalitāte
3D ir kļuvis par brutālu argumentu Holivudas cīņā par skatītāju, kas vairākumā gadījumu tiek lietots pašmērķīgi, tomēr joprojām nostrādājot gan kā mārketinga triks, gan kā iemesls paaugstinātai biļešu cenai. Lielais Getsbijs nezaudēs, ja to skatīsities divās dimensijās – iespējams, pat mazāk "tracinās" izteikti sintētiskie Ņujorkas un Longailendas skati un "fokusa maiņas" triki, kas papildus iezīmē telpas dziļumu un apjomu. Arī dārgās bagātnieka Getsbija rīkotās ballītes ar tūkstošiem dejojošu daiļavu un viesu tikai nedaudz zaudēs savu vērienīgumu, turklāt nenieka no stilīgā muzikālā pavadījuma (Jay-Z), kas lietots kā āķis jaunākai publikai.
Būtībā jau Bezam Lurmenam var izteikt līdzjūtību – par nepieciešamību ievērot Holivudas globālā biznesa ciniskos spēles noteikumus: satriec ar mērogu, tehniskām "fīčām" un mēģini iztērētos miljonus atpelnīt ar uzviju! Kaut tikpat labi viņš šo intīmo Ficdžeralda melodrāmu par XX gs 20. gadu Ņujorku, romantisku mīlestību, neaizsniedzamiem sapņiem un konfliktu starp "vecās naudas" pārstāvi – bagāto mantinieku Tomu Bjūkenenu – un jaunbagātnieku Getsbiju, kura naudas izcelsme ir visai divdomīga, Toma sievas Deizijas mīlestības vārdā varētu būt veidojis daudz pieticīgāk. Visdrīzāk filma Lielais Getsbijs no tā tikai iegūtu. Tomēr nav ne mazākā iemesla dziedāt līdzi amerikāņu kritiķu vairākumam, jo neko tik "šausmīgu un vulgāru" Bezs Lurmens nav izdarījis, ja mēs nesākam diskusiju par to, ka visa Holivudas attīstība ir degradējoša un vulgarizējoša masu kultūra, kas iemidzina skatītāja saprātu un kritiskās analīzes spēju (kas tā nenoliedzami lielākajā daļā savu izpausmju arī ir). Tas ir talantīgi veidots cilvēku attiecību stāsts – drāma, kurā Lurmens kopā ar scenārija līdzautoru Kreigu Pīrsu ir nedaudz "uzlabojis" Ficdžeraldu, teiksim, varoni, no kura skatpunkta tiek strukturēts filmas un arī grāmatas vēstījums, Niku Karaveju (Tobijs Magvairs) viņš padarījis par depresīvu alkoholiķi, kurš arī šķetina stāstu par savām attiecībām ar mīklaino Lielo Getsbiju un šī bagātnieka kaislību pret Nika māsīcu Deiziju (Kerija Maligena), kam ir piekabinātas 3D "atrakcijas". (Kā apgalvojis Lurmens, viņam ir svēts inspirācijas avots – 1954. gadā veidotā Alfreda Hičkoka filma Dial M for Murder, ar kuru klasiķis pierādīja, ka 3D (jā, jā, arī toreiz bija šī amātība!) itin labi var izmantot pat filmā, kuras darbība pamatā risinās telpās.)
Kas attiecas uz attiecību drāmu – Getsbija apsēstību/mīlestību pret savu kādreizējo meiteni Deiziju, kura apprecējusi citu, Deizijas ļaušanos pagātnes jūtām, viņas attiecības ar neuzticīgo vīru Tomu, protams, Nikam Karavejam un vēl dažiem varoņiem klātesot, – tā filmā ir tīra manta! Leonardo di Kaprio vispār ir nospēlējis vienu no savām visu laiku labākajām lomām – viņa Getsbijam, tā apsēstībai, trakumam, ideālismam, romantismam var ticēt līdz pēdējam, absolūti un, ja gribat, līdz asarām. Salīdzinājumā ar di Kaprio viņa priekšgājējs Getsbija lomā 1974. gadā tapušajā Ficdžeralda romāna ekranizācijā – slavenais Roberts Redfords – šķiet kā stīvs manekens no veikala skatloga, un necik diža nav arī viņa partnere, tolaik populārā Mia Ferova, – tas apliecina, ka šis romāns ir bijis ciets rieksts ekranizētājiem arī pirms 40 gadiem. Deizija britu aktrises Kerijas Maligenas tēlojumā ir di Kaprio Getsbija sapņu cienīgs mērķis, un viņas plastika lieliski atbilst XX gs. 20. gadiem.
Mērķi ir lielāki par saprātu
Protams, var jautāt, vai ir vērts spēlēt uz tik milzīgām likmēm, kā to darījis Lurmens, riskēdams nogalināt stāsta trauslumu un varoņu emociju patiesumu – Ficdžeralda romāna intonācijas –, izmantojot mārketinga un tehnoloģisko triku uzslāņojumus. Šajā ziņā Bezs Lurmens ir sava un Ficdžeralda varoņa Džeja Getsbija cienīgs – viņu mērķi ir lielāki par veselo saprātu! Savā ziņā šī filma ir tikpat eklektiska un dārga kā Džeja Getsbija milzīgā, bezgaumīgā pils, kura atdzīvojas vien tad, kad tajā parādās Deizija. Lurmena Lielais Getsbijs atdzīvojas tikai tad, kad tajā ir di Kaprio, kurš liek noticēt līdz pēdējam. Tiem, kuri Lielajā Getsbijā atradīs citātus no izcilajām Amerikas kinoklasikas pērlēm Pilsonis Keins un Sanseta bulvāris, – īpašs bonuss! Lurmens ir viens rafinēts puisis un azartisks spēlmanis turklāt!
Lielais Getsbijs
Kino Citadele, Multikino, Cinamon, Valmierā, Daugavpilī – 3D
Splendid Palace, Citadele, Cinamon, Liepājā – 2D
No 17. maija