Šogad Tbilisi kinofestivāls notiek jau 19. reizi, tā goda viesis ar savu filmu programmu ir britu kinorežisors Pīters Grīnevejs, bet starptautisko žūriju, kura vērtē Eiropas režisoru debijas filmas, vada šovasar Rīgā pabijušais lietuviešu kinorežisors Raimunds Baņonis. Festivālā ir arī atsevišķa Gruzijas panorāma un to vērtē ilggadējie Berlīnes kinofestivāla programmu kuratori, Rīgā kopš kinoforuma Arsenāls laikiem pazīstamie kinozinātnieki Ulrihs un Ērika Gregori.
Festivālā tiek pasniegtas divas galvenās balvas – Zelta Prometejs labākajai filmai un Sudraba Prometejs labākajam režisoram. Pirms četriem gadiem Sudraba Prometeja balvu saņēma filma Modris (režisors Juris Kursietis, 2014).
Šogad Latvijas dalība Tbilisi kinofestivālā ir daļa no Latvijas valsts Simtgades Publiskās diplomātijas programmas, kuru koordinē Ārlietu ministrija un Latvijas vēstniecība Gruzijā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Kino centru. Festivālā tiks izrādītas piecas Latvijas filmas – Jāņa Norda Mammu, es tevi mīlu (2013), Lailas Pakalniņas Ausma (2015), Renāra Vimbas Es esmu šeit (2016), Viestura Kairiša Melānijas hronika (2016) un arī dokumentālā filma no programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei – Laika tilti (režisori Kristīne Briede un Audrjus Stonis, 2018). Festivālā ar skatītājiem tiksies visu četru spēlfilmu režisori – Laila Pakalniņa, Viesturs Kairišs, Jānis Nords un Renārs Vimba.
Arī Lietuvu un Igauniju pārstāv katru piecas pilnmetrāžas filmas, vairākas no tām savulaik demonstrētas arī Latvijā (piemēram, ar studijas Lokomotīve līdzdalību uzņemtā igauņu spēlfilma Lomu spēles, vairākas filmas no Rīgas starptautiskā kinofestivāla (RigaIFF) programmām un citas).
Tbilisi kinofestivālā paredzēta arī kino industrijas pasākumu sadaļa un divas paneļdiskusijas, kurās piedalās arī Latvijas pārstāvji – Nacionālā Kino centra ārvalstu sadarbības koordinatore Elīna Cire piedalīsies pieredzes apmaiņas diskusijā par kino industriju Baltijas valstīs, bet režisore Laila Pakalniņa aicināta piedalīties diskusijā par šobrīd kinopasaulē tik aktuālo tēmu sieviete kinoindustrijā”.