Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 4. marts
Alise, Auce, Enija

Skaists, urdošs nemiera gars. Ligita Viduleja (1933–2023)

Apbrīnojams apvienojums. Vissirsnīgākā mamma, sievietes elegances paraugs, talantīga muzikālo filmu autore un gudra muzikoloģe – par savu mammu Ligitu Viduleju saka kinorežisore Anna Viduleja.

"Bērnība ir visskaistākais posms manā dzīvē. Mamma man ļāva piedalīties filmēšanas sagatavošanas posmos, kad mūsu dzīvoklī tika piemērīti tērpi mūziķiem filmā ar Paula Dambja mūziku, notika aktieru atlase un radošās sanāksmes par filmām Skumjš stāsts par Keriju un Disko ēnā. Cepu siermaizītes un klausījos talantīgo ļaužu aizrautīgajās ideju apspriedēs. Jaunrade notika manu acu priekšā."

Ligita Viduleja ir radoša personība. Viņu nevar ierāmēt profesionālā profilā un nosaukt par muzikoloģi vai filmu režisori, vai scenāristi, vai producenti – žurnālā Kino Raksti (3/4 (41/42) 2013/2014) raksta muzikoloģe Ingrīda Zemzare.

"Ja pat arī tikai reizi dzīvē bijusi iespēja nonākt Ligitas Vidulejas majestātiskās personības mirdzošajā lokā, to sajūtu nevar aizmirst," saka muzikologs Orests Silabriedis.

 

Mācēja atspēkot

Ligita Viduleja ir dzimusi Rīgā mūzikas skolotāja, koru un orķestru diriģenta, Pēterpils konservatorijas mežraga klases absolventa Pētera Viduleja (1892–1963) ģimenē. 1958. gadā beigusi LVK Kompozīcijas un teorijas fakultātes Mūzikas vēstures nodaļu. Kopš 1958. gada aktīvi darbojusies mūzikas publicistikā. No 1977. līdz 1981. gadam Ligita Viduleja bijusi studijas Telefilma – Rīga scenāriju kolēģijas locekle, sadarbībā ar kolēģiem aizsākusi jaunu virzienu latviešu kino – mūzikas vizuālās interpretācijas. Strādājusi arī savam laikam tik nozīmīgajā izdevumā Literatūra un Māksla, kurā no 1983. līdz 1987. gadam vadījusi mūzikas kritikas nodaļu. Vienu gadu 90. gadu sākumā bijusi arī laikraksta Diena līdzstrādniece. Ligita Viduleja ir sarakstījusi grāmatu par komponistu Pēteri Barisonu – Gaišās stīgas (Liesma, 1973) un Latviešu padomju opera (Zinātne, 1973).

"Dzirdēju, ka vienu otru reizi viņai bijušas nepatikšanas par manu vai cita kolēģa rakstu," atceras Inese Lūsiņa, kuru kā jauno muzikoloģi ar līdzīgu temperamentu un raksturu iedvesmojusi Ligitas Vidulejas personība un stāja. Bet viņa visus pārmetumus pratusi atspēkot, jo pēc vārda kabatā nav bijis jāmeklē.

"Ar mammu varēja konsultēties par jebkuru jautājumu – viņa redzēja lietas kontekstā, un tādējādi viņas padomi bija pārliecinoši un pamatoti. Mūs visus – mani, brāli gleznotāju Dagu Viduleju un māsīcu tekstilmākslinieci un stilisti Santu Zariņu – mamma ir balstījusi un mācējusi virzīt," mammas devumu novērtē Anna Viduleja.

 

No tuvāka uz tālāku

Ligita Viduleja sadarbībā ar režisoriem Marutu Jurjāni un Ansi Bērziņu kinovalodā interpretējusi Marģera Zariņa Concerto innocente filmā Saulrietu violetās ērģeles (1975), Imanta Kalniņa Oktobra oratoriju (1976), Paula Dambja Šekspīra mūziku (1977), Raimonda Paula mūziklu Skumjš stāsts par Keriju (1978, Grand Prix Sopotas kinofestivālā) un citus skaņdarbus. Anita Uzulniece stāsta, ka kādā brīdī Ligitai Vidulejai kā scenāristei kļuvis par šauru, un viņa uzņēmās veidot filmu kā režisore. Filmas Disko ēna (1980) pamatā bija sešas dziesmas no Dailes teātrī iestudētā Šerloka Holmsa ar Jāņa Petera dzeju. Kinozinātniece atceras, ar kādu aizrautību noticis filmēšanas process: "Pa naktīm Pēterbaznīcā kopā ar horeogrāfi Janīnu Pankrati, Dailes teātra aktieru trupu un tolaik jaunajiem un nepieradinātajiem māksliniekiem Helēnu un Ivaru Heinrihsoniem." Diemžēl Disko ēna, neraugoties uz Jāņa Petera skaidrojumiem, funkcionāriem šķita pārāk miglaina (drīzāk – tieši otrādi) un iegūla plauktā.

"Viņai bija būtiski sniegt savu ieguldījumu un izteikt savu sakāmo. Būt savas kopienas, tautas daļai. Ligita citēja Annu Brigaderi (iespējams, citāts nav pavisam precīzs, bet domu es atceros labi): "Mans ceļš ved no tuva uz tālāku! No ģimenes uz tautu, no tautas uz cilvēci." Mammai bija plašs vēriens. Viņai bija augsti kritēriji, cēli mērķi un kolosāla enerģija. Viņa iedvesmoja gan tuviniekus, gan nejauši sastaptos. Profesionāli mani ir fascinējusi viņas spēja izmantot klasiskās mūzikas izglītību un savu muzikālo izjūtu – atrast jaunus izteiksmes līdzekļus kino. Es esmu mācīta un strādāju ar aktieriem, balstoties uz literāro dramaturģiju, bet mamma man ir parādījusi to plašumu, kas ir aiz šīm robežām. Mani vienmēr ir urdījusi nepieciešamība mēģināt paplašināt savu domāšanu, un es ļoti ceru, ka neapstāšos šajā ceļā. Esmu pateicīga un laimīga par likteni būt Ligitas meitai," mammai paldies saka kinorežisore Anna Viduleja.

Atvadīšanās no Ligitas Vidulejas notiks piektdien, 3. februārī, plkst. 12 Rīgas krematorijā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja