No 21. decembra portālā filmas.lv atrodamas desmit vērtīgas filmas, kas uzņemtas no 2011. gada līdz 2021. gadam (divas no tām būs pieejamas tikai konkrētās dienās, bet pārējās astoņas – līdz 3. janvārim).
Nupat aizvadītā desmitgade neatkarīgās Latvijas filmu nozares vēsturē ir līdz šim jaudīgākais periods, kura laikā Latvijas kinoprofesionāļi apliecina spēju strādāt ražīgi un daudzveidīgi, sasniegt jaunu līmeni gan ražošanas apjoma ziņā, gan attiecībās ar Latvijas kinoskatītājiem. No šī laika kinovēsturē paliks pamatīgi pilnmetrāžas darbi, liela vēriena inscenējumi un laikmetu panorāmas, finansiāli ietilpīgas filmas un Simtgades projekti, tomēr zīmīgi, ka Nacionālā Kino centra jubilejas izlases eksperti būtiskāko filmu saraksta galvgalī iebalsojuši nevis vērienīgās lielfilmas un vēsturiski nozīmīgu notikumu atspoguļojumus, bet drīzāk tādus kinodarbus, kas kopējā ainavā izceļas ar drosmi – novatorismu kinovalodā vai autora attieksmē, ar eksperimenta azartu vai pārsteidzošu skatupunktu.
Šādas kvalitātes raksturo gan režisora Jura Poškus spēlfilmu Kolka Cool (2011) ar tās ironisko un pat saprotoši līdzcietīgo skatu uz zināmas sabiedrības daļas bezmērķīgo eksistenci, gan režisora un operatora Ivara Zviedra filmu Dokumentālists (2012), kas piesaista uzmanību ar kolorītu varoni, ekspresīvo Purva Intu, bet iedziļinoties atklāj pārdomu vērtus jautājumus par dokumentālā kino autora attiecībām ar savas filmas varoni. Drosmīgu soli personiska stāsta dziļumā spērusi animācijas režisore Signe Baumane, filmā Akmeņi manās kabatās (2014) uz Latvijas vēstures fona risinot sāpīgus stāstus par dzimtas sievietēm ar nelaimīgiem likteņiem.
Ekspertu balsojumā augstas vietas izpelnījusies arī režisora Jāņa Norda otrā spēlfilma Mammu, es tevi mīlu (2013), kuru atzinīgi vērtēja gan skatītāju tūkstoši Latvijas kinoteātros, gan arī starptautiskā kinoprofesionāļu vide, savukārt Lailas Pakalniņas izteiktajā autorrokrakstā veidotā Ausma (2015) kļuva par pirmo Latvijas kinodarbu, kas iekļauts Eiropas Kinoakadēmijas gada labāko spēlfilmu īsajā sarakstā.
Viens no pirmajiem liela emocionāla un finansiāla vēriena kinodarbiem, kas pamatīgi sakustina Latvijas filmu nozari desmitgades vidū, ir režisora Viestura Kairiša vēsturiskā drāma Melānijas hronika (2016), jau drīz ārkārtīgu patriotisku pacilājumu sabiedrībā izsauc Latvijas brīvības cīņu lielfilma Dvēseļu putenis (2019), klasiskā kinovalodā un vērienīgā inscenējumā ar lielisku operatordarbu veidota kara drāma (pieejama tikai 29. decembrī). Tomēr interesanti, ka NKC jubilejas izlases ekspertu skatījumā tieši tikpat svarīgs Latvijas filmu nozares attīstībai ir viena entuziasta klusais varoņdarbs – pilnmetrāžas animācijas filma Projām (2019), kuru režisors Gints Zilbalodis vairāku gadu garumā veidojis pilnīgi viens, būdams arī šīs filmas scenārija autors, mākslinieks, mūzikas autors un producents (pieejama 27. un 28. decembrī).
Trešās desmitgades izlasē ir pārstāvēta arī Nacionālā Kino centra programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei – ekspertu balsojuma desmitniekā iekļuvusi Annas Vidulejas spēlfilma Homo novus (2018) un Ivara Selecka dokumentālā filma Turpinājums (2018), vēl vairākas programmas filmas ierindojās otrajā desmitniekā, kas minēts izlases papildu materiālos – detalizētāk par katru no filmām un laikmeta kopējo ainu var izlasīt šeit: