Filmas producente Madara Melberga uzsver, ka IDFA Amsterdamā var uzskatīt par “olimpiskajām spēlēm” dokumentālajā kino.
Šogad festivāls notika jau 30. reizi un tam bija pieteiktas 3887 filmas, starptautiskajās konkursa skatēs kopā atlasītas 45 no tām.
Sadaļā First Appearance, kas pievērš uzmanību daudzsološu režisoru pirmajām un otrajām filmām, Ievas Ozoliņas režisētā filma Dotais lielums: mana māte konkurēja ar 15 citu pasaules režisoru darbiem. Latvijas vēsturē šis ir otrais gadījums pēc Ivara Selecka leģendārās Šķērsielas (1989), kad latviešu režisora filma gūst šāda mēroga panākumus; žūrijas balva, ko saņēma Ievas Ozoliņas filma, nosaukta izcila kanādiešu dokumentālista, plaša profila radošās personības un dokumentālā kino misionāra Petera Vintonika (1953-2013) vārdā.
Par filmu Dotais lielums: mana māte IDFA rakstīja: “Ārkārtīgi intīmais tuvums ar filmas varoņiem, ko režisore un operators spēj panākt, ir pārsteidzošs.” Operatoram Mārcim Slavinskim šī ir pirmā filma. Kad pēc pirmizrādes tika vaicāts, kā izdevies sasniegt šādu rezultātu, viņš atbildēja, ka pastāvīgi uzdevis sev jautājumu, kā maksimāli pietuvoties varoņiem, vienlaicīgi neietekmējot kadrā notiekošo. Režisore Ieva Ozoliņa savukārt uzsver, ka, uzsākot darbu pie jaunas filmas, viņai būtiski ir izvairīties no augstprātības pret filmas varoņiem un caur tiem runāt par sev personiski nozīmīgu problemātiku.
Filma Dotais lielums: mana māte stāsta par mātes un viņas dēla matemātiķa attiecībām. Piedzīvojot grūtības saskarsmē ar pretējo dzimumu, dēls visā vaino māti, taču viņa patiesā vēlme ir mīlestība un atriebība.
Ievai Ozoliņai šī ir otrā pilnmetrāžas dokumentālā filma pēc Mans tēvs baņķieris, kura 2015. gadā ieguva Lielo Kristapu kategorijā Labākā debija un ir viena no visu laiku skatītākajām dokumentālajām filmām Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Ievas Ozoliņas filma Dotais lielums: mana māte Latvijā būs skatāma no 4. janvāra vienlaikus kinoteātros un interneta vietnē Shortcut, kas ir arī filmas atbalstītājs.
Filma tapusi ar Nacionālā kino centra, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes un A/S Capital atbalstu.