Filma Mans tēvs baņķieris ir autobiogrāfisks detektīvstāsts, kurā režisore seko līdzi sava tēva TOP Bankas prezidenta Borisa Osipova gaitām 90. gados, līdz brīdim, kad viņš 1994. gadā pazuda ar 6 miljoniem noguldītāju naudas. Visus šos gadus viņa liktenis un atrašanās vieta nebija zināma, līdz pirms trim gadiem Interpols paziņoja, ka Malaizijā pieteicies cilvēks ar tēva vārdu un personas kodu.
Politologs Ivars Ījabs interneta žurnālā Satori.lv minējis: "Ievas Ozoliņas filma Mans tēvs baņķieris, manuprāt, ir pelnījusi ievērību. Šeit "kārtis ir izkritušas" tik veiksmīgi, ka šo darbu jau šodien var ierindot starp pēdējās desmitgades labākajām latviešu dokumentālajām filmām." Filma oktobra beigās saņēma Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvas nominācijās Labākā debija un Labākā montāža.
Darbs pie filmas studijā Mistrus Media tika uzsākts pirms trim gadiem, neilgi pēc tam, kad Malaizijā bija pieteicies cilvēks, kurš paziņoja, ka ir Boriss Osipovs. Filmas izveidē izmantots plašs arhīvu materiālu apjoms par filmas stāsta notikumiem, atrasti šo notikumu aculiecinieki, veidojot filmas autores versiju par to, vai notikušo iespējams novērtēt pēc 20 gadiem.
Filmas režisore un scenāriste ir Ieva Ozoliņa, operators Aleksandrs Grebņevs, montāžas režisore Linda Olte, attīstības un filmēšanas posma producente Līga Gaisa, izpildproducente Madara Kalniņa, producents Gints Grūbe.
Mans tēvs baņķieris šobrīd skatāma arī seansos visā Latvijā sadarbībā ar Kinopunkts, informācija par izrādīšanas vietām un datumiem pieejama www.kinopunkts.lv. Filma skatāma šeit.