Vakara lozungs būs Nākamā paaudze dzīvos komunismā! – ar šo naivo pārliecību noslēdzās divdesmitgade, kura sākās Otrā pasaules kara liesmās, atnesot Latvijai neatkarības zaudēšanu un padomju okupāciju 1940. gadā, kas radikāli mainīja valsts vēstures gaitu. Sabruka cerības Latvijai noturēties kā neitrālai miera saliņai, pēc diviem pasaules kariem nekas vairs nebija, kā agrāk, bet kinohronikas centīgi pildīja ideoloģisko uzdevumu izlikties, ka nekas īpašs nav noticis, un tādējādi uzturēt sabiedrībā optimismu un jauncelsmes garu. Pirmajos pēckara gados kinolentē iemūžināt drīkstēja vienīgi pozitīvos varoņus, un tikai pamazām, pasaulei atslābstot, uz ekrāna parādās arvien dzīvāki cilvēki un sižeti.
Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva krājuma digitalizētās kinohronikas šajā seansā atgādina gan lielos vēsturiskos notikumus un procesus pēc Latvijas okupācijas – iekļaušanu PSRS sastāvā, „vācu laiku” un padomju armijas otrreizējo ienākšanu, trimdinieku repatriāciju, Staļina personības kultu - , gan arī „mazā cilvēka” ikdienas dzīvi – fabrika 1. maijs ražo jaunus modes apavus, Rīgā atver pirmo platekrāna kinoteātri, veikalos precēm pazemina cenas un atceļ kartīšu sistēmu, siltumnīcās nogatavojas puķukāposti, iznāk humora un satīras žurnāla Dadzis pirmais numurs...
Pirms seansa ar ievadlekciju uzstāsies vēsturnieks Kaspars Zellis, kurš daļu no šajā kinovakarā atspoguļotā laika posma aprakstījis grāmatā Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941‒1945).
Ieeja bez maksas.