Līdztekus pedagoģiskajam darbam māksliniece aktīvi gleznoja un piedalījās mākslas izstādēs. 1969. gadā Skaidrīti Elksnīti uzņēma Mākslinieku savienības Glezniecības sekcijā. Māksliniece ar saviem darbiem bija daudz pārstāvēta dažādās republikāniskajā tēlotājas mākslas izstādēs Rīgā, tematiskajās izstādēs – portretu un marīnas izstādēs, kā arī pasteļu tehnikas izstādēs.Glezniecībā S. Elksnīte pievērsusies galvenokārt Kurzemes mazpilsētu ainavām un figurālajām kompozīcijām. Mākslinieci interesēja krāsa kā emociju izteicējs, taču viņas pamatizteiksmes līdzeklis ir ritmi – siluetu, līniju un laukumu. S. Elksnītes spēks ir improvizācijā, kur vislabāk izjūtama gleznu muzikalitāte, kas ar savu emocionālo spriegumu un kustību nepārvarami pakļauj skatītāju. Māksliniece tver dažādas izjūtas no liriskām līdz dramatiskām kolīzijām. Laikabiedru atmiņās viņa palikusi kā liela mūzikas mīļotāja un mūzikas koncertu apmeklētāja. Labākie koncerti un festivāli neiztrūkstoši bija ar Skaidrītes Elksnītes klātbūtni. Mūzikas mirkļu piepildītību raksturo gleznotājas lieliskās novērošanas spējas figurālajos darbos, kuros atspoguļoti mūziķi. Gleznotājas Skaidrītes Elksnītes darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs, valsts mākslas fondos un kolekcijās – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja fondā, Tukuma, Liepājas, Ventspils un Talsu muzeju fondos.Istāde veltīta Liepājas pilsētas 389. dzimšanas dienai, ko atzīmēsim martā. Izstādē eksponēti darbi no mākslinieces māsīcas Ainas Audzes privātkolekcijas.
Skaidrīte Elksnīte. Kurzemes ritmi
Skaidrīte Elksnīte (1929–2002) dzimusi Ventspilī. Profesionālo izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā. Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas 1965. gadā, Liepāja kļuva par mākslinieces dzīves un darba vietu. Skaidrīte Elksnīte sāka strādāt par zīmēšanas un gleznošanas pedagogu Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.