Mākslinieku apvienība Trihars. RAM

RAM jeb Random Access Memories ir trešā audiovizuālo mākslinieku apvienības Trihars izstāde. Eksperimentāli audiovizuālā datorgrupa/mākslinieku apvienība Trihars šobrīd darbojas ekotehnoloģiju laukā, liekot cilvēkiem apzināties, ka datorvide un vide, tās populārajā nozīmē, nav nemaz tik šķirtas. Izstādē RAM (Random Access Memories) Trihars piedāvā darbus, kas aktualizē kādu mākslinieka prāt būtisku problēmu – datu glabāšanas paradumus, mākslīgā intelekta un cilvēka attiecības, kā arī nākotnes risinājumus meža ekobalansam. Katrs darbs ietver atmiņu tēmu – bijušu vai mehāniski radītu. Izstāde ir aktuāla, kā nepieredzējušam skatītājam tā arī cilvēkiem, kas orientējas mediju mākslā. Vienkāršu skatītāju izstādē apskatāmie darbi rosinās uz pārdomām par savām attiecībām ar tehnoloģijām, uzsvaru liekot uz datu glabāšanu un drošību. Zinātājiem, savukārt, katrs izstādes darbs ir jauns iemesls diskusijām par jauno mediju mākslu un tās skartajiem problēmlaukiem.

Riharda Vītola darbs Woodpecker pēta komunikāciju, kas mežā norisinās starp putniem, kokiem un insektiem. Izstādē mākslinieks apskata vai dažas no putnu sugām ir iespējams aizvietot ar mākslīgajām, tādējādi saglabājot dabisko balansu mežā, pat ja putni nākotnē iznīks. Darbs ir balstīts uz zinātniskajiem rakstiem, kas aplūko augus, kuri pārtiek no insektiem, putnu sugu izzušanu, kā arī to ietekmi uz insektu populāciju un mežu.

Pētera Riekstiņa darbs Atpakaļ gaismā darbojas ar izmestu datu atjaunošanu un to pielietošanu mākslas praksē. Cilvēkiem ir maldinošs uzskats, ka datora faili ir viegli iznīcināmi. Patiesībā – pat ja esat formatējis cieto disku, ir iespējams iegūt neparedzami daudz informācijas – attēlus, video, skaņas failus, teksta dokumentus un jebko citu, ko diska īpašnieks apzināti vai neapzināti ir glabājis. Diskus mākslinieks pērk lombardos, lai varētu pierādīt, ka viņš nav zadzis ne diskus, ne tajos atrodamos failus. Darbu uzdevums ir likt cilvēkiem atbildīgi izturēties pret savu digitālo īpašumu. Galvenais mērķis ir iegūtos datus izmantot mākslinieciskā veidā, saglabājot bailes cilvēkos par to, ko kāds varētu izdarīt, ja dati nonāktu nepareizās rokās.

Kristapa Bitera interaktīvā instalācija flow_prototip_0.0.1 ir eksperimentāls prototips algoritmiskas skaņas/mūzikas ģenerēšanai iesaistot mākslīgā intelekta algoritmus. Mākslīgais intelekts beidzot ir izlauzies no ilgās stagnācijas un iekaro jaunus laukus tā praktiskajā pielietojumā. Viens no šiem laukiem ir mākslas pasaule. Savā darbā autors eksperimentē ar mākslīgā intelekta algoritmiem meklējot jaunas noskaņas mūzikā, skaņās kā arī dejā, ļaujot cilvēkam iepazīt jaunas sajūtu un apziņas dimensijas. Šī instalācija ir prototips ierīcei, kuras gala mērķis ir arī nonākt cilvēkiem pieejamā formā kā masu produktam, uzbūvējot tiltu starp cilvēka emocionālo, mentālo, garīgo dabu un mākslīgo intelektu. Instalācija mācīsies no cilvēka mijiedarbības ar to, kā neizdzēšama sastāvdaļa paliekot ģenerētās skaņas atmiņā.

Ieeja bez maksas.