Rakstniekiem pa pēdām. Intervija ar Daci Meieri

"Silva rerum varoņi ir ļoti mūsdienīgi, jo ļoti cilvēciski. Kaislības jau visos laikos ir līdzīgas. Ar vēsturiskajām reālijām gan sanāk liela noņemšanās." Lūk, šie tulkotājas vārdi. Jā , cilvēka daba nemainās un nekad nemainīsies, bet lūk - ielikt viduslaiku (16.-17.gs. ir joprojām vl šajā reģionā) varoņu mutē šodienas valodu, šodienas problēmas, šodienas ilgas un alkas - tā priekš manis ir haltūra, paviršība un mānīšanās. Nevaru to pieņemt. Tāpat - brīnos, ka neviens Latvijā neko pat neieminās par Viļņu un par romānu par Viļņu šodienas kontekstā. Par pilsētu, kura ir Lietuvas galvaspilsēta, bet vienmēr ir bijusi poļu pilsēta. kad pag. rudenī mani Viļņā izvadāja vismaz pa desmit baznīcām, tad tikai pēdējā - galvenajā valsts katedrālē dievkalpojums bija lietuviešu valodā , pārējās - poļu. Un visas ielas bija pilnas ar poļu dievlūdzēju autobusiem. Šī grāmata manā uztverē ir ideoloģisks ierocis cīņā par Viļņas lietuviskošanu. Un protams, ka vēsture tiek locīta un mocīta kā nu katram patīkās - tas arī neuztrauc ne tulkotāju , ne recenzentus, ne lasītājus. Un vēl mani pārsteidz , ka tulkotāja sajūsminās par rakstnieces valodu, kas man šķiet smaga , lēna, sastingusi , jo ir principā bez dialogiem. Īsāk var teikt - masu produkts, masu patēriņam ar konkrētu pieprasījumu pēc patriotiskā pašapmierinājuma .... lēti un skumji.