Tātad Pīrss Brosnans, aktieris, kuram neglābjami ir pielipis eks- Džeimsa Bonda statuss, ir pavisam aktuāls, pavisam «karsts». Kaut, ja runājam par filmu, tās komanda nav mazāk «karsta» kā Brosnans – dāņu režisore Susanne Bīra, kura veidojusi Mīlestība ir viss, kas jums vajadzīgs, ir unikāla personība – šogad viņas režisētā dāņu filma Labākā pasaulē/In a Better World saņēma labākās ārzemju filmas Oskaru. Turklāt Bīra ir viena no tās dāņu kinoļaužu kompānijas, kura pierāda – ir iespējams strādāt gan nacionāli, gan starptautiski. Bīra ir filmējusi Holivudā filmu ar Hali Beriju (Lietas, ko pazaudējām ugunī/Things We Lost in Fire, 2007), Holivudā ir tapusi viņas filmas Brāļi (2004) versija, un fakts, ka viņas jaunā darba Mīlestība ir viss, kas jums vajadzīgs preses pasākumos Venēcijā apkārt snaikstās ikoniskais mazliet Šrekam līdzīgais Hārvijs Vainstains, proti, tas cilvēks, producents, kura spēkos ir radīt pasaules mēroga sensāciju, kā, piemēram, tas šogad notika ar viņa n-tajiem Oskariem izbīdīto franču filmu Mākslinieks, liecina, ka par filmu Mīlestība ir viss, kas jums vajadzīgs vēl dzirdēsim. Tai nenoliedzami ir sava odziņa – Pīrss Brosnans, kurš savos 59 gados veiksmīgi turpina iemiesot vīrišķīga «seksīguma» etalonu. Turklāt dāņu filma izrādījusies viņam ārkārtīgi personīga. Brosnana varonis filmā – Filips – ir amerikānis, kura bizness atrodas Dānijā, viņš dodas uz sava dēla kāzām Itālijā, kur savu seksuālo identitāti joprojām meklējošais puisis grasās precēt dāņu jaunkundzi. Lidostas stāvvietā Brosnana – Filipa – elegantajā bentlijā iebrauc blonda «aita» – iztraušas no savas necilās mašīnītes, sakārto nošļukušo blondo parūku un sāk pinkšķēt aumaļām. Neveicoties viņai pēdējā laikā... Varat iedomāties Pīrsa Brosnana (joprojām elegants kā flīģelis, joprojām tērpts Brioni uzvalkos un izrotāts ar statusa «grabuļiem» à la Bonds) sejas izteiksmi. Bentlijs apskādēts, un vēl šņukstoša nenosakāma vecuma blondīne. Nav daudz jāmin, ka abu satikšanās nav nejauša – Filips nekad vēl nav redzējis sava dēla līgavas māmuļu, un, lūk, te viņa ir... Viss turpmākais var būt tikai sliktāk. Taču ar šo nejēdzīgo mašīnu dauzīšanu sākas divu vientuļu cilvēku lēnā satuvināšanās – Filips jau gadiem ilgi ir atraitnis, lai kā uz viņa roku cierē uzstājīgā nelaiķa sievas māsa (lomā izcila dāņu aktrise Paprika Stēna). Savukārt Ida (vēl izcilākā dāņu zvaigzne Tŗīne Dirholma) tikko ir izgājusi ķīmijas terapijas kursu, viņai ir cerības, ka vēzis ir izārstēts. Taču tikko viņa ir pieķērusi savu vīru neuzticībā. Tāds stāsts, kas ir neierasti saulains salīdzinājumā ar dāņu kino drūmajām intonācijām un indevi meklēt ellīti ģimenes lokā. Būs arī «maza ellīte», bet tā vairs neattieksies uz Filipu un Idu, kuru satikšanās ir kā brīnums.Aizrāvos ar filmas pārstāstu, taču tas nav pašmērķīgs. Gluži tāpat kā pašmērķīga nav paša Brosanan – īra ar ASV un Īrijas pilsonību – klātbūtne šajā dāņu projektā, kas mērķēts starptautiskai auditorijai. Smaga slimība – audzējs – izdzēsa Brosnana pirmās sievas aktrises Kasandras Herisas dzīvību 43 gadu vecumā. Brosnanam tolaik bija 38 gadi, viņš balstīja sievu līdz pēdējam, pēcāk turpināja audzināt abus viņas bērnus un viņu kopīgo atvasi. Iepazīšanās ar amerikāņu žurnālisti Kīliju Šeju Smitu vairākus gadus pēc sievas nāves (ar Smitu viņi apprecējās 2001. gadā) viņa dzīvē bija glābiņš –viņiem abiem ir divi puikas.Dzīve Pīrsu Brosnanu īpaši nav lutinājusi, kaut tas absolūti nesaskan ar viņa «izgludināto», mazliet pavēso eleganto veidolu. Jaunībā studējis glezniecību, strādājis pat cirkā, ticis pie lomām teātrī, sācis ar epizodiskām lomām filmās, pirmo slavas garšu izbaudījis ar ASV seriālu (Remingtons Stīls/Remington Steele), kurā filmējies 80. gadu sākumā. Brosnans pa karjeras kāpnēm kāpis maziem solīšiem. Viņa zvaigžņu stunda, protams, bija Džeimss Bonds. Protams, no sava (eks) Bonda stausa viņš netiks vaļā nekad. Tā ir Brosnana laime un vienlaikus arī apgrūtinājums. Viss, ko šis aktieris ir paveicis un vēl paveiks, tiks salīdzināts ar viņa četrām bondiānas filmām. Taču tas nav īsti taisnīgi, jo Brosnans ir paguvis nospēlēt daudz labākas lomas filmās, kuru publicitāte ir bijusi daudz pieticīgāka par Bonda filmām. Pieminēšu kaut vai Tomasa Krauna afēru (1999) – eleganto, rotaļīgo dēku filmu, kas arīdzan tapa Brosnana karjeras kulminācijā – Džeimsa Bonda filmu gados (1995–2001). Nepelnīti nepamanīta savulaik bijusi viņa loma spiegu gabalā Panamas drēbnieks (2001), savukārt ASV kritikas autoritāte Rodžers Īberts par Brosnana visu laiku labāko darbu uzskata filmu Matadors (2005).
Es savukārt uzskatu, ka perfekta Brosnana loma ir britu premjers – Tonija Blēra līdzinieks – trillerī Rēgu rakstnieks (2010), kas pirms diviem gadiem tika atzīta par labāko Eiropas filmu. Kāds ir Brosnans? Draudzīgs, vienkāršs, bez īpašām ambīcijām izlikties intelektuālākam, nekā viņš ir. Viņam patīk strādāt, un uzkrītoši bieži viņš atkārto, ka nestrādāt viņš nevar atļauties. Ar Brosnanu diez vai var aizklīst sarunās par aktuālajām mākslas tendencēm, taču viņam nenoliedzami piemīt nevainojama gaume un simpātiska humora izjūta, turklāt viņš labprāt runā par savu ģimeni – no šīm tēmām aktieri nereti bēg un izvairās – galu galā darbs ir darbs, intervijās ir jārunā par darbu, lomu, nevis ģimeni. Šoreiz gan ir tas gadījums, kad filma Mīlestība ir viss, kas jums vajadzīgs rezonē paša Brosnana dramatisko pieredzi.
Filmā Mīlestība ir viss, kas jums vajadzīgs strādājāt ar dāņu aktieriem, ar dāņu režisori, scenāristu – tā jums noteikti bija jauna pieredze?
Šie dāņu aktieri bija tik atdevīgi, tik aizrautīgi, tik brīnišķīgi! Susanne Bīra deva man pārliecību, ka es varu neko īpašu nedarīt – vienkārši būt pats, es to mēģināju, viņa strādā ļoti vienkārši, liekot aktieriem mieru (smejas).
Kad izlasīju filmas scenāriju, mani tas uzrunāja momentā! Tas ir tik cieši saistīts ar manu dzīvi, manu pieredzi, arī es esmu zaudējis sievu – gluži tāpat kā Filipam, man ir pazīstama vēža radīta traģēdija. Šajā scenārijā bija ļoti daudz manis paša – manas pieredzes, pārdzīvojumu. Turklāt arī radošā komanda bija lieliska.
Vai tiešām ticat, ka dzīvē galvenais ir mīlestība?
Jā, protams. Mīlestība un vēlreiz mīlestība. Tas ir svarīgi visiem, īpaši tagad, kad elektroniskie mediji ir šķietami radījuši tādu tuvības pakāpi, tādu ņemšanos ar svešinieku pūli, ka ar tevi «draudzējas» vai tev «seko» neizmērojams daudzums svešinieku, taču būtībā šī «draudzēšanās» tikai noēd laiku un pavairo katra vientulību. Protams, mīlestība ir galvenais – īstas, nevis virtuālas attiecības, īsta, nevis virtuāla tuvība!
Kā jums izdodas nosargāt mīlestību savā ģimenē – ar sievu esat kopā teju 20 gadu?
Saku viņai, ka viņu mīlu, – katru dienu, no rīta un vakarā. Saku, ka es nebūtu bez viņas sasniedzis to visu, ko esmu sasniedzis. Saku, ka viņa ir mūsu ģimenes mugurkauls, ka viņa ir mans mugurkauls. Kad es viņu satiku, pats mazliet atgādināju Filipu, kuru spēlēju filmā Mīlestība ir viss, kas jums vajadzīgs, – es arī biju zaudējis sievu, apjucis, vientuļš. Un tad negaidīti manā dzīvē ienāca Kīlija, tas bija neaizmirstams brīdis. Brīnums, noslēpums – un es joprojām esmu laimīgs.
Šajā brīdī aģente ienes Brosnanam Martini glāzi, atgādinot par Džeimsa Bonda iecienīto dzērienu. Vecie niķi nemirst! – saka Brosnans, satverdams glāzi. Ar vārdiem: «Uz mūsu veselību!» viņš nobauda Bonda kokteili.
Ja runājam par vecajiem niķiem... Šogad aprit 50 gadu kopš pirmās Džeimsa Bonda filmas tapšanas – bondiāna svin apaļu jubileju. Kā vērtējat sevi šajā «seriālā»?
Nezinu. Kurš Bonds es biju – ceturtais, piektais? (Ceturtais – red.) Es neatceros. Tas bija neizsmeļams prieks... Bonda tēls ir ar mani joprojām – vai es to gribu vai negribu. Kad kļuvu par aktieri, nesapņoju par Bonda lomu. Pirmā Bonda filma, ko es redzēju, bija Goldfinger ar Šonu Koneriju – tas bija 1964. gads, man bija 11 gadu. Kino maģija, kino toksiskums – sauciet, kā gribat, bet tas iedarbojās arī uz mani. Biju mazs puika Īrijā un saslimu ar kino, Bondu, vesterniem, indiāņiem, Klintu Īstvudu, arī mistiku – man tas viss patika, aizrāva. Es gribēju tajā piedalīties, gribēju tikt tam tuvāk, būt uz ekrāna.
Kā jūs atrada Alberts Brokoli, viens no bondiānas producentiem un zīmola «īpašniekiem»? Vai tas jums bija pārsteigums?
Brokoli pazina manu nelaiķa sievu, viņa bija filmējusies vienā no Bonda filmām Tikai tavās acīs/In Your Eyes Only (1981), kurā Bondu tēloja Rodžers Mūrs. Es esmu cilvēks, kas tic liktenim, paļaujas uz to, – tā tas notika arī ar Brokoli piedāvājumu. Bonda loma pie manis nonāca jau tad, kad Mūru lomā bija nospēlējis vēl arī Timotijs Daltons.
Jūs neesat daudz mainījies kopš laika, kad spēlējāt Bondu. Kā tiekat galā ar novecošanas ligu?
Uztveršu to kā komplimentu. Neko īpašu gan es nedaru, man ir labi īru gēni – pārāk ar novecošanas problēmu sevi nomoku, mazliet ieturos, nedaudz vingroju, bet bez pārspīlējumiem.
Jūs daudz piemināt savas īru saknes, identitāte – būt īram – jums ir svarīga?
Jā, protams, ar to viss sākās, tā ir mana kultūra, mana dzimtene, tas mazais miestiņš, kurā piedzimu un pavadīju bērnību. Joprojām jūtos tai piederīgs. (Tagadējā Brosnana ģimenes mājvieta gan ir Malibu Kalifornijā – red.) Esmu īru puika no ļoti vienkāršas ģimenes. Viss tālākais ir stāsts par smagu darbu un veiksmi. Protams, talants ir svarīgs, bet tikpat svarīgi ir darbs un veiksme.
Kas tagad ir jūsu prioritāte – darbs vai tomēr iespēja baudīt darba augļus, būt kopā ar ģimeni?
Man patīk strādāt, man ir jāstrādā – tāda ir gan iekšējā nepieciešamība, gan... ziniet, naudu ne par ko neviens nemaksā. Man ir māja Havaju salās, māja Malibu – un, saprotiet..., lai justos stabili, man ir jāstrādā. Mums ar sievu patīk baudīt dzīvi, man ir jādomā par saviem puikām, kuri tuvojas koledžas vecumam, jādomā, kā nodrošināt viņus, nodrošināt ģimeni. Es vairs neesmu jauns un kļūšu vēl vecāks – gribu turpināt filmēties. Turklāt mums ar sievu un bērniem patīk pavadīt laiku kopā arī tad, kad es filmējos, kad strādāju. Tikko filmējos kopā ar Emmu Tompsoni (britu aktrise – red.) Parīzē, mana ģimene brauca man līdzi – tas bija jauki. Gribu turpināt filmēties labās filmās, ko mēs visi varam nosvinēt. Varat dēvēt to par darbaholismu, uzbudinājumu, taču man tas patīk.
Varbūt jums ir kādi biznesa plāni, kam nav sakara ar kino?
Nav gan, man nav tāda prāta, nav arī intereses un pārliecības, ka es varētu nodarboties ar biznesu. Esmu savā vietā un uzskatu, ka man ir paveicies, jo esmu atradis sevi jau sen, man nav vēlēšanās un, domāju, arī dotību darīt kaut ko citu.
Vai savos dēlos atpazīstat pats sevi agrā jaunībā?
Atpazīstu gan. Taču tas nav nekas tāds, par ko būtu īpaši jāsatraucas... Par meitenēm? Jā, mēs tuvojamies tam vecumam. (Smejas.) Es pat nezinu, vai mani var uzskatīt par labu padomdevēju sieviešu jautājumā. Es varu saviem puikām teikt – esi laipns, pieklājīgs, esi džentlmenis. Nekādas īpašas gudrības nevarēšu viņiem piedāvāt. Sieviešu jautājumā būs jāsūta viņi pie mātes – viņa labāk pazīst sievietes.
Ko jūsu paša zaudējumu pieredze deva filmai Mīlestība ir viss, kas jums vajadzīgs, ko jūs izmantojāt, veidojot Filipa tēlu?
Visu! To, kas es esmu, to, no kurienes esmu nācis un kam gājis cauri. Liktenis dažreiz izspēlē šādus jokus – tu uzkrāj dzīves pieredzi, izdzīvo drāmas, un pēc daudziem gadiem ir kāda filma, loma, kāds gadījums, kas, šķiet, ir gaidījis tieši tevi. Manā gadījumā tā bija Susanne Bīra, kura man piedāvāja Filipa lomu.
Vai tas, ka Filipa loma tik ļoti atgādina jūsu paša dzīvi un pieredzi, bija sāpīgi?
Nē, nekādā gadījumā. Es zinu, par kuru ainu jūs runājat – par epizodi pie brīnišķīgās Itālijas villas, kurā Filips pirmo reizi pa īstam ierauga Idu, par spīti tam pirmskāzu ļembastam, ballītei, kas notiek visapkārt. Bija tik brīnišķīga vide, atmosfēra. Mana partnere Trīne Dirholma bija tik pārsteidzoša – tā nebija mana dzīve, tā bija Filipa dzīve. Taču viņa sabrukums, viņa bezcerība, un tad pēkšņi visas šīs negaidītās emocijas... Manī rezonēja Filipa pieredze.
Ko izjūtat, kad redzat sevi dziedam mūziklā Mamma Mia?
Ak, Dievs! (Smejas.) Neteikšu, ka es ļoti gribu noskatīties šo filmu atkārtoti – redzēju to pirmizrādē, tas jau bija pirms vairākiem gadiem (2008. gadā – red.), un nedomāju, ka skatīšos to vēlreiz. Toreiz piezvanīja mans aģents, mans tēvs bija uz nāves gultas – tas bija grūts laiks. (Brosnana bērnība gan pagājusi bez tēva – viņš ģimeni pametis, kad Pīrss bija pavisam maziņš – red.) Aģents saka, man tev ir darbs, prasu, cik maksās... Aģents iepauzē un turpina – filmā ar Merilu Strīpu! Tas man bija liels pārsteigums! Saku – vai tiešām? Man vienmēr ir sajūsminājusi Merila Strīpa. Ja jau piedāvā strādāt kopā ar Strīpu, tad viņi mani beidzot sākuši uztvert nopietni – tā saku aģentam, kurš manu tirādi pārtrauc ar vārdiem... Mamma Mia! Tu joko! – es kliedzu, Merila Strīpa un Mamma Mia. Tas nevar būt! Pēc dažām dienām es ar ģimeni – māti un bērniem – devos Londonā uz teātri skatīties šo izslavēto mūziklu, nebiju to iepriekš redzējis. Mans Dievs! Skatījos, un mani pārņēma arvien lielāks izmisums un šausmas. Uz ko es esmu parakstījies! Mierināju sevi ar vārdiem – pati Merila Strīpa to dara, tātad es arī varu. Mieru, tikai mieru. Pēc teātra izrādes mans bērns prasīja – tēt, ko tu tur spēlēsi –, atbildēju, ka es vēl droši nezinu. Droši vien kādu no tēviem – varbūt geju tēvu? (Brosnana dziedāšana filmā ilgu laiku bija preses jociņu objekts – red.)
Vai jums nepietrūkst izaicinājuma, ko noteikti deva darbs action filmās?
Nē, jo es daru citus darbus, kas man patīk. Es vēl ceru nofilmēties arī kādā asa sižeta filmā. Redzēsim.
Vai kaut ko nožēlojat savā karjerā – kādu lomas izvēli vai tieši otrādi – to, ka jums nav bijusi iespēja nospēlēt kādu konkrētu lomu?
Es neko nenožēloju. Viss ir noticis tā, kā tam ir jānotiek.
Bērnībā esat bijis altārzēns, vienmēr pieminat reliģijas nozīmi savā dzīvē. Vai ticat aizkapa dzīvei?
Man kā īru katolim piemīt zināma deva romantisma. Cerēsim, ka man pietiks arī drosmes un pārliecības, kad pienāks mana stunda. (Smejas.)
Pīrss Brosnans
Aktieris, producents
Dzimis 1953. gadā Navanā Īrijā
Sieva Kasandra Herisa 1991. gadā mirusi ar vēzi
Precējies ar amerikāņu žurnālisti Kīliju Šeju Smitu
Kopš 2004. gada – ASV pilsonis, saglabājis arī Īrijas pilsonību
Audzina trīs bērnus no pirmās laulības, divi no tiem – adoptēti
Laulībā ar K. Š. Smitu dzimuši divi bērni Dilans Tomass Brosnans (1997) un Pariss Bekets Brosnans (2001).
Spilgtākās lomas
Džeimss Bonds četrās filmās:
Mirsti citu dienu, 2001
Ar pasauli nepietiek, 1999
Rītdiena būs vienmēr, 1997
Zeltacs, 1995
Britu premjers filmā Rēgu rakstnieks, 2010
Slepkava filmā Matadors, 2005
Miljonārs, dēkainis filmā Tomasa Krauna afēra, 1999
Filma Mīlestība ir viss, kas jums vajadzīgs
Festivālā Baltijas pērle
16. sept. 19.15 Kongresu namā
20. sept. 19.45 Kongresu namā