Princese Eboli Donā Karlosā latviešu dziedātājas repertuārā ir pirmā Džuzepes Verdi komponētā operloma. Elīna Garanča atklāj, ka partijas apgūšanas sākumposmā klausījusies daudzas izcilas dziedātājas, kuru vokālā un dramatiskā interpretācija palīdzējusi uzbūvēt priekšstatu par Eboli lomu. Šo dziedātāju vidū ir spoži itaļu mecosoprāni Ebe Stinjani, Fjorenca Kozoto un Džuljeta Simionato. "Klausījos, kā šī loma tika izpildīta pirms trīsdesmit četrdesmit gadiem. Es augstu vērtēju arī savu laikabiedru balsis – piemēram, Jekaterinas Semenčukas, Lučānas D’Intīno un Olgas Borodinas piedāvāto interpretāciju. Taču es nevēlos imitēt nevienu dziedātāju, man ir jāatrod savs ceļš un sava pieeja," gatavošanos Eboli lomai raksturo Elīna Garanča.
Ar ko jums ir nozīmīga sadarbība ar režisoru Kšištofu Varlikovski? Kas viņu atšķir no pārējiem un padara īpašu?
Kšištofs Varlikovskis ir režisors, kuram ir svarīgi iesaistīt aktieri domāšanas procesā. Viņš liek aktierim saprast sava varoņa izjūtas, kas rodas, kad saklausi citus un ieklausies sevī. Viņš ir režisors, kuram patīk, ka aktieris/dziedātājs ļaujas viņa fantāzijai un ļauj sevi pārveidot, pamīcīt.
Ar ko viņš jūs visvairāk pārsteidza?
Jau agrāk esmu strādājusi ar brīnišķīgiem režisoriem, tāpēc neteiktu, ka man būtu bijis kāds milzīgs pārsteigums, strādājot ar Kšištofu Varlikovski. Viņam vienmēr varēja uzdot jautājumu, un viņš vienmēr varēja atbildēt – ne tikai mēģinājuma laikā, bet arī ārpus tā. Man patīk, ka Kšištofs ieklausās tevī, vēlas ar tevi sastrādāties, nevis komandēt.
Kā jūs raksturotu savu princesi Eboli šajā izrādē Parīzē?
Eboli ir stipra sieviete, viņa vienīgā uzdrīkstas spēlēt šajā vīriešu pārvaldītajā pasaulē, dzīvē ar vīrišķīgiem noteikumiem un paņēmieniem. Viņa nepakļaujas un nepadodas, cīnās par izdzīvošanu. Mana Eboli ir bīstama un trausla vienlaikus – kā jau visas sievietes.
Esat minējusi, ka šajā lomā varat ielikt daudz vairāk no sevis, ja salīdzinām ar Mocarta, Štrausa un bel canto repertuāru, kurā esat izpaudusies līdz šim. Ko tieši Verdi mūzika jūsos atmodina?
Verdi liek aktivizēt citus ķermeņa nervus, muskuļus, rezonanse ir jāmeklē dziļāk sevī. Es visās partijās ielieku to maksimumu, kas man ir pieejams tajā brīdī, kas ir pieprasīts kādā konkrētā lomā, – tā, kā es to izprotu. Verdi ir lielisks drāmas meistars, un dziedātājam tiek dota papildu spriedze, arī vokāli, lai šo dramatismu nodotu skatītājam un lai to attaisnotu.
Kādi ir sarežģītākie Eboli lomas aspekti muzikālajā interpretācijā? Kādas bija diriģenta Filipa Žordāna idejas partitūras lasījumā?
Šī loma ir vokāli sarežģīta – no samērā vieglām koloratūrām pirmajā ārijā līdz dramatismam un izmisumam gan tercetā, gan otrajā ārijā. Soloāriju interpretācijā Filips Žordāns mums deva daudz brīvības, arī tempa ziņā, taču viņam bija svarīgas dažādas nianses, pauzes, fermātas. Vietas, kur jānogaida frāzes turpinājums, vai pauze, kas jāiztur.
Kur un kad jums ir paredzētas nākamās Dona Karlosa izrādes?
Dziedāšu divos jau eksistējošos iestudējumos itāļu valodā. Tas notiks pēc diviem gadiem Bavārijas Valsts operā Minhenē un Londonas Karaliskajā operā.
Vairāk par operas Dons Karloss jauniestudējumu Parīzē lasiet šeit.
Muļķības!