Tiešām ir brīži, kad trīc gan kājas, gan sirds, gan rokas, – savās jau divreiz piedzīvotajās Vispārējo dziesmu svētku (2003, 2008) virsdiriģentes izjūtās dalās diriģente Aira Birziņa. Viņa atkal gatavojas virsdiriģentes atbildīgajam godam un kopā ar kolēģi Ivaru Cinkusu ir arī svētku noslēgumkoncerta mākslinieciskā vadītāja.
Vai tagad, Dziesmu svētku priekšvakarā, stress ir jau ļoti jūtams?
Stress ir. Miegs īsti vairs nenāk ne vakaros, ne no rīta, un brīžiem uznāk nepadarāmo darbu sajūta. Bet es apjaušu darba mērogus, un man jau ir vairāku Dziesmu svētku pieredze dažādos pienākumos. Varu aprēķināt savus spēkus un to, cik laika vēl atlicis. Tāpēc stress nav tik nekontrolējams. Esmu ievērojusi – kad stress ir pavisam liels, es kļūstu lēnāka. Varbūt tas pat ir labi, jo nepaspēju izšaut kādu ātru rīcību. Paliek laiks padomāt.
Ineses Lūsiņas interviju ar Airu Birziņu lasi 27. jūnija KDi!