Jāņa Taurena grāmata ir pirmais tik vērienīgs pētījums par konceptuālismu Latvijas mākslā. "Tajā vizuālās mākslas, filozofijas un literatūras jomas pārlūkotas ar neierastu platleņķa tvērumu un pētniecisku, izglītojošu un personiski motivētu azartu," saka mākslas zinātniece Stella Pelše.
Grāmatas divas daļas piedāvā izsekot gan Rietumu konceptuālisma peripetijām, gan pievērsties Latvijas situācijas analīzei, kas, kā norāda Stella Pelše, ir izdevuma intriģējošais pamatfokuss. "Vai Latvijā bija (ir) konceptuālisms? Vai universālās mērauklas ir gana autoritatīvas lokālās pieredzes leģitimizēšanai, vai vietējā specifika varbūt var mainīt pašus priekšstatus par kanoniskiem mākslas virzieniem? Parādību atlase un slēdzieni pašsaprotami nepretendē uz visaptverošu patiesību, paužot autora konkrēto redzējumu, kam var prognozēt diskusijas rosinošu rezonansi Latvijas kultūrtelpā," vērtē mākslas zinātniece.
Pats autors raksta, ka "konceptuālisms Latvijas mākslā", nav pašsaprotams apzīmējums, drīzāk jau problēma jeb jautājums. Turklāt atbilde šajā gadījumā nav vienkāršs apgalvojuma vai nolieguma teikums, bet gan līdzinās "mākslas grāmatvedības dokumentiem". "Rakstot man bija svarīgi ne tik daudz atsevišķi spriedumi vai domu gājieni, kur kāds var saskatīt arī zināmas nekonsekvences, cik jēgpilnas domāšanas iespējamības iezīmēšana, un jēga, kā zināms, ir plašāks jēdziens par patiesību," tā Jānis Taurens.