Izdevuma sastādītājs ir Vīnes Mūzikas un izpildītājmākslas universitātes Tautas mūzikas pētniecības un etnomuzikoloģijas institūta pētnieks un JVLMA viesprofesors Ardians Ahmedaja. Krājumā iekļauti deviņu autoru raksti par Albānijas, Austrijas un Bavārijas (Vācija), Borneo (Malaizija), Centrālāfrikas un Ganas (Āfrika), Dishi (Ķīna), Javas (Indonēzija), Marokas, Sardīnijas (Itālija), Setu (Igaunija) un Ziemeļlatgales (Latvija) daudzbalsīgo mūziku.
Šī ir jaunākā Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes (International Council for Traditional Music, ICTM) Daudzbalsīgās mūzikas pētnieku grupas publikācija. Grāmatā publicētie raksti ir prezentāciju un diskusiju rezultāts, kas kaldināts divos simpozijos – library@esplanade Singapūrā (2016) un Guangxi Mākslu universitātē Nanningā, Ķīnā (2017) – un tam sekojošā divkāršas anonīmas recenzēšanas procesā.
Nozīmīga publikācijas daļa ir CD-ROM iekļautie audio un video lauka ieraksti no Malaizijas, Marokas, Sardīnijas, Setu zemes un Ziemeļlatgales, kas atklāj spilgtas un daudzveidīgas mūzikas prakses dažādās dzīves situācijās.
Grāmatas pirmā daļa veltīta sociālajai un kultūras mijiedarbei muzikālajā uzvedībā. To aizsāk Injacio Makjarellas raksts par lomu hierarhiju a tenore dziedāšanas praksēs Sardīnijā. Anda Beitāne apraksta eksperimentu, kas veikts kopā ar Ziemeļlatgales pusbolsa dziedātājām, cenšoties izprast ne tikai skaņas, bet arī uzvedības noslēpumus. Savukārt Enrike Kamara De Landa raksta par mūziku un tās izpildītājiem sufi brālībās Marokā.
Otrajā daļā autori pievērsušies daudzbalsīgās mūzikas analīzei. Žanna Pertlasa raksturo muzikālās identitātes izpausmes setu tradīcijā Dienvidaustrumigaunijā. Tonijs Lūiss analizē dažādas ritma struktūras, balstoties uz Āfrikas standartpaterniem, Javas gamelāna, spāņu flamenko un citiem piemēriem, cenšoties identificēt un atšķirt kognitīvos un kultūras aspektus. Lu Ju-hsju pievēršas Dishi septiņu instrumentu ansamblim
Dienvidrietumķīnā, kas pavada zebi – Nisu tautas improvizācijā balstītu dziedāšanu un dejošanu. Turpretī Ģertrūde Marija Hūbere koncentrējas uz cītaras repertuāru un tā transmisiju Austrijā un Bavārijā, savukārt Čong Pek Lin diskutē ieguvumus no Kenyah minoritātes Borneo deju dziesmu izmantošanas pedagoģiskos nolūkos. Grāmatu noslēdz Ardiana Ahmedajas raksts par dažādu aģentu un aģentūru lomu lokālās daudzbalsīgās mūzikas praksēs Albānijā.
Grāmatu iespējams iegādāties www.musicabaltica.com.