25. decembrī izcilākajam 20. gadsimta otrās puses latviešu prozistam Zigmundam Skujiņam aprit 90 gadu jubileja.
Ar noveļu izlasi apgāds aizsāk jaunu sēriju Mansarda klasika.
Izlase Dziļurbums laikā veidota saskaņā ar autoru un aptver visus viņa daiļrades periodus, sākot ar 1957. gadā publicēto Vienas nakts hroniku (ar kuru tika reabilitēts noveles žanrs un Hruščova “atkušņa” laikā presē aizsākās pirmās nopietnās diskusijas par latviešu literatūru) un beidzot ar 2007. gadā sarakstīto noveli Verdošie dubļi.
Latviešu literatūras vēsturē īpaši piemin Skujiņa romānus, to skaitā Kolumba mazdēli (1961), Kailums (1970), Gulta ar zelta kāju (1984) un Miesas krāsas domino (1999), taču pats Skujiņš atzīst, ka “es sevi turu par stāstnieku, kas pa starpu raksta romānus”.
Kritiķis un rakstnieks Guntis Berelis savā Latviešu literatūras vēsturē raksta: "Laika un telpas aptvērums Skujiņa īsprozā patiesi vērienīgs: viņš rakstījis par Seno Romu (Gladiatori, 1970), Čingishana sirojumu laikā sakņotu līdzību par brīvību (Novele par Čingishana zirgu, 1967), par mācītāju un rakstnieku Juri Neikenu, kurš mēģināja izlaipot starp latviešiem un vāciešiem (Neikens iet uz Roperbeķiem, 1973), par rakstnieka Lampeduzas, Geparda autora, dzīvi Latvijā (Sapņi, 1965), par Džona Lenona noslepkavošanu (Dubultfantāzija, 1985), mesiānisku apokrifu par Kristus dēlu (Dieva Dēla dēls, 1991), par dažiem mīklainiem Aspazijas biogrāfijas faktiem (Sātana eņģelis, 1996) u. c."
“Skujiņš ir ne vien spēcīgākais latviešu prozists, bet arī orators, uz kura viedokli un stāju citi rakstnieki var paļauties; no tribīnes vai savos darbos viņš spēj sacīt to, kas daudziem citiem nav pa spēkam vai nav vēlams,” grāmatas pēcvārdā raksta Jānis Oga.
Zigmunda Skujiņa personībai un daiļradei ir nozīmīga loma latviešu literatūras attīstībā un nācijas latviskās identitātes saglabāšanā gan padomju okupācijas laikā, gan mūsdienās, kā arī Latvijas Republikas neatkarības atgūšanā. Lielā mērā pateicoties Skujiņa un viņa domubiedru neatlaidībai, izdevās atjaunot Otrā pasaules kara laikā nodedzināto Sv. Pētera baznīcas torni, viņš gādājis arī par Erika Ādamsona un Mirdzas Ķempes izdemolētās kapavietas atjaunošanu 90. gadu otrajā pusē. 70. un 80. gados latviešu valodā ieviešas Skujiņa radītie jaunvārdi “vaļasprieks”, “tālrāde”, “skrotzīmulis”, “žūžiņš”, viņš atrod jaunu pielietojumu vārdiem “klupināšana” un “karsējs” no Vecā Stendera vārdnīcas.
Z. Skujiņš ir viens no visvairāk tulkotajiem latviešu rakstniekiem, viņa darbi izdoti vācu, angļu, zviedru, krievu, bulgāru, čehu, slovāku, ungāru u. c. valodās vairāk nekā septiņos miljonos eksemplāru un spēj ieinteresēt arī mūsdienu lasītājus ārzemēs – romāns Miesas krāsas domino (iekļauts Latvijas kultūras kanona paplašinātajā sarakstā) izdots arī Lielbritānijā 2014. gadā, Zviedrijā 2015. gadā, 2017. gadā iznāks Itālijā un Maķedonijā.
Izlases sakārtotājs un pēcvārda autors – Jānis Oga. Grāmata izdota ar Rīgas domes atbalstu.