Festivāla Summertime atklāšanas koncerts Bel canto dzīres ar Inesi Galanti piedāvāja pārdomātu un nepārblīvētu opermūzikas programmu, kuru lieliski papildināja Sergeja Rahmaņinova 2. klavierkoncerta apburoši skaistā, melanholiskā, dvēseliski piepildītā lēnā daļa Andreja Osokina, diriģenta Ekharta Vicika un festivāla orķestra interpretējumā.
1. Koncerts, kurā uzstājās pati festivāla saimniece Inese Galante, kontrtenors Sergejs Jēgers, tenors Raimonds Bramanis un basbaritons Egils Siliņš, pierādīja, ka ir iespējams izveidot kvalitatīvu koncertu bez citzemju zvaigznēm. Izņēmums ir tikai diriģents Ekharts Viciks no Vācijas, kurš festivālā piedalās atkārtoti un ir tā mākslinieciskais vadītājs. Saskaņā ar festivāla tēmu Ceļojums koncerts veda muzikālā ceļojumā no Eiropas līdz Krievijai, piedāvājot Verdi, Rosīni, Čileas, Bizē, Mocarta, Čaikovska un Rubinšteina opermūzikas spilgtākās pērles un finišējot ar Ineses Galantes un Egila Siliņa eleganti nodziedāto un iztēloto Hannas un Danilo duetu no Franča Lehāra operetes Jautrā atraitne. Piedevās jautrībai – slavenais Rosīni Kaķu duets visu četru dziedātāju saspēlē.
2. Līdzās Jūrmalas festivālam un Artissimo, kas turpat Dzintaros piedāvā raibu dažādību no simfoniskās mūzikas līdz džezam, tango un portugāļu fadu, Ineses Galantes klātbūtne un siltais personības šarms ir vaibsts, kas dara viņas Summertime atšķirīgu un īpašu. Operdīva ir teicamā vokālajā formā, turklāt gudra ir izvēle būt visa vakara vienīgajam soprānam. Tas atceļ sacensības stresu un sniedz iespēju sadziedāt ar katru koncerta solistu: duetā ar Sergeju Jēgeru pārsteidzot ar Ļizas un Poļinas duetu no Čaikovska Pīķa dāmas, kopā ar Raimondu Bramani uzburot Verdi Traviatas mīlas stāstu, ar Egilu Siliņu iejūtoties ainiņā, kurā Mocarta Dona Žuana titulvaronis tieši pirms kāzām savaldzina naivo lauku dūjiņu Cerlīnu.
3. Šī, par laimi, bija viena no tām retajām reizēm, kad starp izsmalcinātās akadēmiskās mūzikas ritmiem agresīvi nejaucās izklaides mūzika, kas jau kuro vasaru bieži atskan no kādas Dzintaru koncertzālei tuvumā esošas kafejnīcas. (Tā nesen nācās neklātienē "piedalīties" varen trokšņainās kāzās. Traucējusi arī uguņošana.) Šī bija nejauša veiksme, vai arī festivāla rīkotājiem – varbūt Dzintaru koncertzāles vadībai vai Jūrmalas domei? – beidzot ir izdevies problēmu atrisināt? No visnesenākās pieredzes varu tikai piebilst, ka pēkšņa uguņošana no malas teju vai izkonkurēja Siguldas Opermūzikas svētku izrādi: cilvēkiem, kuru vēlmi baudīt opermākslu neapturēja pat spēji uznākušais vasaras lietus, nācās kapitulēt savu bērnu priekšā, kuri tūliņ vilka vecākus uz pilsdrupas skatu terases vērot uguņošanu. Ir taču skaidrs, ka kultūras notikumu rīkotāji bieži pat nevar nojaust, kurš atkal sadomās trokšņot vai uguņot visnepiemērotākajā brīdī.