Par godu tiem, kuri joprojām nav iemanījušies izburties caur šī gada Eiropas kultūras galvaspilsētas mājaslapas informatīvi piesātinātajiem līkločiem, sabiedriskā televīzija kopā ar Rīgu 2014 nodibinājusi jaunu raidījumu – Kultūras dīvāns. Pašreklāmas kampaņā tiek pieteikts, ka tieši no rozā dīvāna ik piektdienas vakaru mūs par jaunāko Rīgā un kultūrā informēs noslēpumainā Dace Grimze, labsirdīgais Toms Grēviņš un smaidīgā Leonarda Ķestere. Lai nebūtu pārāk spraigi (un piesātināti), Dace Grimze pirmo raidījumu vada viena pati, drošībai tomēr paņēmusi arī vīna glāzi. Dīvāns šoreiz novietots iepretim Operai, un, tā kā noslēpumainā vadītāja iepriekš pieteikta arī kā laba ielu kultūras pazinēja, šaubu nav – viņa dzert publiskās vietās var atļauties.
Pirmo dīvāna viesi nespētu paredzēt pat tie gaišredzīgākie no dzīvniekiem, kas dažādos veidos izteikuši prognozes futbola čempionāta iznākumam. Tas ir Raimonds Pauls no Iļģuciema! Lielāko intrigu gan rada pats raidījuma koncepts, jo Rīgai 2014 piederošais dīvāns solās ceļot pa visu Latviju, kur tikai vien būs notikumi "skanīgi kā vasaras rīts, dzirkstoši kā šampanietis un raibi kā pļava" (uzslava teksta autoram par pietuvošanos poētiskuma virsotnēm). Taču, ja jau tas tiešām ir visas Latvijas kultūras dīvāns, nav skaidrs, kāpēc nākamās nedēļas pasākumu afišā ne ar pušplēstu vārdu netiek pieminēts, piemēram, Cēsu mākslas festivāls? Kopumā – gribējās stilīgi un brīvi, taču (arī es šo to saprotu no dzejas un atskaņām) sanāca visai neveikli un stīvi. Tomēr tas vienalga ir labāk nekā viesoties Rīgas 2014 mājaslapā.
Kā viens no Eiropas kultūras galvaspilsētas spilgtākajiem notikumiem, kurā piedalījās arī abi dīvāna viesi – Raimonds Pauls un 10 gadu vecais brīnumbērns vijolnieks Daniils Bulajevs –, tika pieteikts klasiskās mūzikas koncertuzvedums Dzimuši Rīgā. Lai gan daudzi (to vidū arī es) virtuālajā telpā nelaida garām iespēju paironizēt par atsevišķu mākslinieku un Rīgas saiknes patieso ciešumu, koncerts izrādījās brīnišķīgs pārsteigums. Pirmoreiz izdevās pietuvoties sajūtai, ka Rīga tiešām ir Eiropas galvaspilsēta, un visu notikuma elementu kvalitāte un savstarpējā saspēle bija tik nevainojama, kādu varētu tikai vēlēties visa gada garumā. Uz vienas no skaistākajām līdz šim redzētajām brīvdabas skatuvēm Operas skvērā (scenogrāfs Aigars Ozoliņš) prasmīgā režijā (režisors Dāvis Sīmanis) satikās (gandrīz) visi spožie un pasaulē novērtētie Latvijas mākslinieki, lai izkliedētu jebkādas šaubas par to, vai un kāpēc viņi tādi ir.
Īpaši privileģēti šoreiz bija skatītāji pie TV ekrāniem – gan Latvijā, gan Eiropā. Britu raidsabiedrības BBC televīzijas režisora Pītera Maniuras virsvadībā tika nodrošināta vēsturiski unikāla un filigrāni profesionāla tiešraide. Vienīgais, kas tomēr nešaubīgi saistīja Rīgā dzimušos ar iepriekš uz rozā dīvāna sēdošajiem, bija scenāriju teksta autors. Izdzirdot vārdu savienojumu "ziemeļu vāravas vilinošās acis", es zināju – tas ir viņš! Citādi – visu cieņu Rīgai 2014, koncerta sirdi plosošais vēriens ļauj pievērt acis uz daudzām organizatoriska rakstura nepilnībām citviet.