Manu draugu lokā ir viens, kurš, braucot pie stūres vai staigājot pa nepazīstamu pilsētu, principiāli nelieto GPS navigācijas sistēmu. Viņš teic, ka nevēlas būt nedomājošs stulbenis, kurš tikai truli izpilda robota pavēles. Līdzīgi jūtos, cenšoties orientēties 3. Eiropas koru olimpiādes plašajā notikumu klāstā Rīgā un neapžilbt uzspodrināti mārketētajā, ambiciozajā frāžainībā.
Izrādās, ka tepat Rīgā gūtā pieredze vēl krietni apjomīgākajā 8. Pasaules koru olimpiādē pirms trim gadiem (2014) palīdz vairāk par gaidāmās 3. Eiropas koru olimpiādes interneta vietni www.singinriga.lv, kurā, ja "ieklikšķināmies" pasākumos, pagaidām daudzviet redzamas baltas lapas. Vērienīgais notikums no 16. līdz 23. jūlijam Rīgā pulcēs vairāk nekā 150 korus no visas pasaules. Vieniem šī ir iespēja sevi apliecināt čempionu konkursos vai visaugstākajā līmenī Nāciju Grand Prix. Pirmoreiz notiks jauns televīzijas konkurss – Eirovīzijas gada koris 2017 (22. jūlijā Arēnā Rīga), tajā sacentīsies kolektīvi no deviņām valstīm. Konkursu vadīs pasaulē atzītais amerikāņu komponists Ēriks Vitekers, žūrijā būs operzvaigzne Elīna Garanča un britu komponists Džons Raters, kura popsīgais Rekviēms jau ir koru repertuāra hits.
Citiem galvenais mērķis būs ekskursija, viņi iepazīs Latviju, pasaules vokālo dažādību un parādīs sevi atklātajos (zemākā līmeņa) konkursos un draudzības koncertos. Uz kultūru daudzveidību norāda daudzās konkursu kategorijas – no garīgās mūzikas (ar vai bez pavadījuma) līdz folklorai, gospeļiem, spiričueliem, džezam, popam un šovu koriem.
Ko te var gūt ziņkārīgs mūzikas baudītājs? Graudi no pelavām ir jāsijā pašam, tāpēc vispirms ir jāzina – ko īsti gribi? Vai gribat kordziedāšanas visaugstāko klasi pienācīgā akustikā? Tādu sola mūsdienu komponistu garīgās un laicīgās mūzikas koncerts Ziemeļu gaisma 18. jūlijā Rīgas Domā. Vai gribat iespēju bezmaksas pasākumos iepazīt eksotiskākas, tālākas kultūras, daudz neraizējoties par Nacionālās bibliotēkas, Kongresu nama vai Dzelzceļa stacijas slikto akustiku? Varbūt vēlaties vienkārši pakomunicēt ar dziedošajiem vienaudžiem no dažādām pasaules malām? To noteikti varēs paspēt starp draudzības koncertiem Vērmanes dārzā.
Par atsevišķu samaksu var pat pieteikties Pasaules korī, kurā varēšot "arī dziedāt". Reālu kopdziedāšanu sola Jozefa Haidna oratorijas Gadalaiki izpildījums (21. jūlijā Rīgas Domā), savukārt vērienu demokrātiski izklaidējošā gaisotnē – jauniešu un bērnu lielkoncerts Tiltiem pāri, kurš nosaukts Ulda Marhileviča un Guntara Rača jaundarba vārdā. Nakts koncertā Ziemeļu gaisma (18. jūlijā Rīgas Domā) skanēs mūsdienu latviešu un skandināvu komponistu opusi augstas raudzes izpildījumā, savukārt Bastejkalnā 21. jūlijā – Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku noslēgumkoncerta esence. Par laimi, šoreiz izpaliks starptautiskais kopkoris Mežaparka estrādē, kas vāji imitē Dziesmu svētku ārējo čaulu.