Biju to vidū, kuri uzskatīja, ka balva nav nepieciešama, jo ir citas balvas, kas jau novērtē ieteikto darbu kopumu, un man ir aizdomas, ka tās rosinātāji ir no tiem, kas balvas pasniedz pasākumu aģentūras noformētā sarīkojumā ar diplomiem rāmī un kopbildēm.
Grāmatas autoram nav labākas balvas par to, ka viņa grāmatu pērk. Citam savukārt galvenais ir, lai grāmatu vispār izdod, vēl kādu interesē tikai viena kritiķa atzinība. Daudzi ir vienkārši gandarīti par savu darbu. Tāda sajūta ir, kad rudens beigās sakopts dārzs vai vasaras rītā nostaigāts gar jūru, vai izaudzēti lociņi no sīpola uz palodzes. Balvas sajūta ir tad, kad no plaucētās mīklas izdevies izcept pirmos eklērus. It kā nepareiza, bet jauka balva ir sviesta kruasāns un kafija pēc sporta treniņa. Ceļojums uz siltām zemēm. Braši divdesmit baseina garumi.
Es par balvām īpaši daudz neinteresējos, tās respektēju, taču aizmirstu un neietekmējos. Man patīk aiziet uz kādu ballīti, bet nepatīk, ja ilgi jāsēž krēslā un jāpiedalās vājā iestudējumā.
Es ticu, ka balva nav vienīgais veids, kā ieraudzīt kopainu, jo vienmēr kāds nepiedalās, vienmēr kādu nepamana un vienmēr ir kāds, kuru nevar novērtēt "tīri pēc nolikuma".
Kā zaķkāposts pavasarī veselīga un svaiga ir pilsētvides procesu balva Rīgas metrs. To varētu raksturot kā mazbudžeta pašiniciatīvu, kas uzsver – attīstības un dzīves kvalitātes mērs ir nevis objekts (pārkrāsota skola, izremontēts teātris, nobruģēts pagalms, digitalizēts tramvaja salons), bet gan procesi, aktīvisms, idejas, iniciatīva, cilvēki, kopienas un arī mazie darbi. Pagājušajā gadā šo balvu saņēma gan Žaņa Lipkes memoriāls, gan Šmēlinga konference, gan Lielo kapu draugi. Šogad par dažiem balvai nominētajiem dzirdu pirmo reizi, taču uz to pretendē arī anonīmā velojosla, koku glābšanas aktīvisti, Āgenskalna tirgus aizstāvji, cilvēcīgā Jana Gēla lekcija, Rīgas domes deputāte Inese Andersone un vēl bariņš citu. No Rīgas pozīcijām pamanīta ir arī Kuldīga un Cēsis. Būs arī antibalva. Pagājušajā gadā tā tika Rīgas satiksmei. Nekur nav teikts, ka antibalvas, tāpat kā balvas, nevarētu iegūt katru gadu.
Varbūt balva, ja tā ir skaidri saprotama, trāpīga un jēdzīga, nav slikta doma. Varbūt balvai vajag citu vārdu. Dažreiz balvu saņemt ir neērti, jo esi taču vienkārši darījis savu darbu. Arī labs darbs bieži ir kā balva. Var būt arī tā, ka balva nav kā balva, bet kā negaidīts kompliments. No grupas, kopienas un cilvēkiem, kam tas ir bijis svarīgi, kuriem ticis palīdzēts. Ir izglābta dzīvība vai koks, un tas varbūt ir bijis tavs dzejolis, kas to izdarījis. Tad arī ir mazliet neērti, bet ļoti patīkami.
Lai mums katram dzīvē vismaz viena negaidīta atzinība! Kā buča no drauga, kas satikts uz gājēju pārejas. Par to, ka mēs vienkārši esam un darām savu darbu labi un atbildīgi. Arī tā iznāk izcili.