Pirms deviņiem gadiem, satikti tolaik vēl pavisam jaunā festivāla Positivus noslēgumā, tā organizatori Ģirts Majors un Linda Andersone solīja, ka arī nākamais festivāls būs. Abi priecājās kā bērni līdz ar tikko koncertā izbaudītās grupas James koši sarkanajos kreklos tērptajiem apmeklētājiem, kuru nebija tik daudz, kā cerēts, bet jaunais festivāls bija dzimis, un nevar gribēt, lai tas uzreiz ir liels un spēcīgs cīnītājs jau tā raibajā Eiropas festivālu kartē. Tagad vērienīgākais populārās mūzikas notikums Baltijā jau ir ticis dažādos līdzīga mēroga festivālu topos, jo izaugt līdz Roskildes, Glastonberijas un Hurricane līmenim nav iespējams. Un nemaz nevajag, jo arī pati Latvija nav ne tuvu tik liela un tieši ar to var būt interesanta viesiem no ārzemēm, kuru skaits ar katru gadu kļūst arvien lielāks.
Šogad notiks jau desmitais Positivus, tātad apaļa jubileja, bet te prasās maza matemātiska precizēšana un pārbaude – skaitot uz pirkstiem, sanāk, ka desmitais festivāls nemaz nenozīmē, ka kopš pirmā jau ir pagājuši desmit gadi, jo patiesībā tie ir deviņi, bet – ticiet vai neticiet – desmito gadu pēc kārtas tas notiek gan. Organizatoriem tie tiešām ir vismaz desmit darba gadi, jo apmeklētājiem festivāls notiek divas vai – pēdējos gados – trīs dienas, bet, meklējot, uzrunājot un "nopērkot" konkrētajos datumos pieejamās grupas un mūziķus, rīkotājiem tas sākas jau krietni āgrāk, un te nu atkal atgriežamies pie tiem desmit, nevis deviņiem gadiem.
Līdzīga matemātiska neskaidrība bija par vērienīgi svinētās tūkstošgades mijas svinībām 2000. gadā, jo pilni divi tūkstoši kopš Jēzus Kristus dzimšanas jeb gadu skaitīšanas sākuma, visticamākais, pagāja tikai nākamajā gadumijā. Zīmīga sakritība, ka jubilejas festivāla Positivus gadā, kura sākumā šo pasauli pameta Deivids Bovijs, uzstāsies viņa kādreizējais partneris un viena no nedaudzajām vēl dzīvajām roka leģendām, kas aktīva kopš 60. gadiem, – Igijs Pops. Par 90. gadu franču viļņa pieskārienu parūpēsies duets Air, kura mūzika, tāpat kā daudz kas no Igija paveiktā, jau izturējusi laika pārbaudi un nenoveco. Savukārt uz nākotnes popmūzikas attīstību caur krietni cerīgāku prizmu nekā vairākums apkārt skanošās aktuālās mūzikas ļaus palūkoties kanādiete Klēra Elīza Bučere jeb Grimes.
Festivālā jaukus brīžus piedzīvos tie, kuri zina, kas ir Mercury Rev, Minor Victories un Ričards Haulijs. Par pamatīgu ballīti uz lielās skatuves parūpēsies M83. Arī tiem, kuri kādu no šiem vārdiem dzird pirmo reizi, ir vērts apmeklēt festivālu vismaz kā skolu, kurā uzzināt, kas tie tādi ir, un varbūt saprast, ka turpmāk dzīve liksies pilnvērtīgāka. Jo tieši jaunatklājumi ir labākais, kas var notikt festivālos, ejot gar kādu, piemēram, I Love You, skatuvi un pēkšņi tur dzirdot tieši to, kas tajā brīdī ir bijis vajadzīgs. Jo tie lielie, kurus mēs jau sen labi zinām, ir tikai fons jeb ēsma, kas liek lūkoties Positivus virzienā. Viss tālākais jau ir katra paša ziņā.