Dziesmu un deju svētki kā visas tautas kultūras vērtība un spēks. Unikāls Latvijas tautas (un arī abu Baltijas kaimiņvalstu) mākslas un sociālās pašapziņas fenomens cauri laikiem un varām. Reāla un vitāla, emocionāli saviļņojoša iespēja piedzīvot tautas vienotību visās paaudzēs – no pirmsskolas vecuma bērniem līdz senioriem. Latviskās identitātes, veselīga patriotisma un mūsu tautas radošā spēka apliecinājums un stiprinātājs. Savā ziņā arī brīnums, kas, izdzīvojis okupāciju režīmus, tagad sastopas ar patērētāju sabiedrības un popkultūras spiedienu. Vai tad tieši te neslēpjas Dziesmu svētku vērtība un nozīmīgums cauri paaudzēm, lai cik dažādos vārdos mēs to apzinātos katrs sevī? No šī – mākslinieciskā rezultāta – skatpunkta raugoties (protams, atmetot dažus sīkus negludumus), šovasar notikušie XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bija izdevušies un parādīja, cik talantīgi un radošas iniciatīvas bagāti ir Latvijas bērni un jaunieši. Tomēr valdības gaiteņos un publiskajā telpā diskusijas par Dziesmu svētkiem mēnešiem turpinājās pavisam citā gaisotnē un virzienā. Ar visai smieklīgu vainu piesaukšanu bērnu ģībšanā un izdevīgā brīdī skandētiem saukļiem par drošību un "bērni ir prioritāte" ūdens no visām pusēm dāsni tiek liets uz Dziesmu svētku apdraudējuma dzirnavām.
Tā nu tagad esam uzzinājuši, ka no drošības un komforta viedokļa Mežaparka Lielā estrāde līdzšinējam dalībnieku skaitam ir krietni par šauru, taču jaunas estrādes izbūvei naudas nebūs. Tāpēc turpmāk kopkorī drīkstēs stāvēt uz pusi mazāk dziedātāju? (Cerību stars tuneļa galā esot nesen nojaukto estrādes sānu piebūvēšana atpakaļ.) Turklāt vēl izrādās, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem svētku dalībniekus Rīgā pat vairs nevarēs uzņemt, jo nakšņot skolās turpmāk vairs nedrīkstēs. (Jau šovasar glābis tikai izņēmuma kompromiss, skolām uz svētku laiku piešķirot īslaicīgās izmitināšanas vietas statusu.) Savukārt topošā izglītības reforma neparedz nedz radošo priekšmetu (koris, deja) iekļaušanu skolu programmā, nedz cilvēka cienīgu interešu izglītības pedagogu (koru u. c. vadītāju) atalgojumu – kā Dziesmu svētku izvērtējuma konferencē stāstīja virsdiriģents Gints Ceplenieks, skolu kora diriģentu darbs novērtēts vien kā divas stundas nedēļā, algā tiek saņemts ap 40 eiro. Dievs vien zina, kā viņiem izdodas motivēt sevi un skolēnus nākt uz kori?!
Protams, protams, šie svētki paliks atmiņā ar dziedātāju ģībšanas sēriju noslēgumkoncerta ģenerālmēģinājumā Mežaparka estrādē un pēc tam pusnaktī izglītības un zinātnes ministres pēkšņi atcelto, tomēr notikušo svētku gājienu un nervozo nakti pirms tam. Taču daudziem tas būs iegūlis pozitīvā atmiņā: mums negribēja ļaut un pat aizliedza iet ar skolas vai pilsētas karogu, taču mēs gājām! Labi, ka mums vēl ir jaunieši, pedagogi un skolu direktori, kuri domā ar galvu un ir gatavi uzņemties atbildību, nevis paranoiski bīstas sadusmot priekšniekus.