Būt patriotam ir stilīgi

Iespējams, tautā beidzot ir modies sacelšanās un cīņas gars, reaģējot uz tādiem pēdējos gados vietā un nevietā skandinātiem vārdiem vai vārdu savienojumiem kā "emigrācija", "korupcija", "pēdējā vai pirmspēdējā vieta kaut kādā tur topā", "nabadzība" utt. Arī mediji aktīvi iesaistījušies šajā nacionālajā kampaņā, ne tikai aicinot izmantot aksesuārus ar Latvijas simboliku kā apliecinājumu savai ticībai un piederībai, bet arī sevišķi izceļot panākumus, ar kuriem mēs kā tauta tiešām varam lepoties.

Pirmkārt, lepnuma iemesls var būt paši aksesuāri, kuros atšķirībā no bieži visai bezgaumīgajiem ārzemēs redzētajiem nacionālajiem suvenīriem veiksmīgi savienojušās senču tradīcijas ar mūsdienu tendencēm. Var uzskatīt, ka tā ir tikai ārišķība, kam ne vienmēr ir sakars ar cilvēka izvēlēm un rīcību viņa ikdienas dzīvē, taču piespraust pie mēteļa Latvijas karodziņu, uztetovēt Brīvības pieminekli vai nēsāt rotas ar senlatviešu zīmēm atšķirībā no klusas svecītes iedegšanas divreiz gadā ir drosmīga attieksmes izrādīšana. Tāpat kā hokeja komandai, karaspēkam vai deju kolektīvam ir vienoti tērpi, arī ikdienā ir svarīgi izjust piederību, kas sniedz patīkamu pacēluma un drošības izjūtu. Ņemt un reizi pa reizei salikt tās rokas kopā, sakot: "Mēs esam savējie!"

SIA Elvi svētku laikā veiktās aptaujas dati, ka par Latvijas patriotiem sevi uzskata gandrīz 75 procenti valsts iedzīvotāju, var likties nedaudz pārspīlēti un neticami. Taču varbūt tā lielākā un labākā daļa, kas nepiesārņo interneta portālus ar stāstiem, cik brīnišķīgi ir dzīvot ārpus šīs negāciju pilnās valsts, patiešām tā arī jūtas. Pārējos aicinu neizbraukt no Latvijas, ja ir aizdomas, ka pēc tam būs jālūdz aizdevums, lai atgrieztos. Pārfrāzējot grupu Pērkons: tik, cik būs sarkanbaltsarkano lentīšu pie katra mēteļa, tik mēs arī šeit dzīvosim!