Ņujorkas teātru meka – Brodveja – ar tās 40 teātriem, kas centrējas ap brēcoši zibošajām megareklāmām nosēto Taimskvēru, ar uzcītīgu regularitāti piedāvā pārbaudīt praksē kino maģiju. Kā tā? Šie ir spēles laukumi, ko uz īsākiem vai ilgākiem projektiem izraugās atzīti aktieri, kuru sejas ir pazīstamas no Holivudas filmām. Iespējams, Holivudas zvaigznes Brodvejā ir visvairāk pārliecinošais mārketinga instruments, lai uz nebūt ne lētajām un bieži vien ļoti konservatīvajām Brodvejas izrādēm iedabūtu kultūrtūristus, kuri labprāt savai mūža pieredzei pievienos iespaidus par kādu uz teātra skatuves redzētu Holivudas slavenību. Jāatzīstas, ka arī mana motivācija, esot Ņujorkā, noskatīties vismaz dažas no Brodvejas izrādēm ar atzītiem aktieriem ir tipiska kultūrtūristam.
Šoreiz gan to papildināja arī eksistenciāla dimensija un atziņa Carpe diem – jāķer diena! Kas gan būtu domājis, ka pirms trim gadiem kādā no Brodvejas teātriem redzētā izrāde Komivojažiera nāve ar Filipu Seimoru Hofmanu galvenajā lomā būs mana pirmā un pēdējā sastapšanās ar šo izcilo un nu jau pāragri mirušo aktieri tik gaistošā mākslā kā teātris. Atšķirībā no filmām ar Hofmanu, kuru vērtība ir tikai pieaugusi, par šo izcilu iestudējumu ir palikušas vien atmiņas. Arī aktieris Endrū Gārfīlds, kurš tolaik bija Hofmana skatuves partneris un gatavojās Zirnekļcilvēka lomai Holivudā, bet šobrīd sekmīgi nofilmējies jau šī blokbastera turpinājumā, var pievienot savai pieredzei šo unikālo un vairs neatkārtojamo partnerību.
Amerikāņu sapņa naivisms un nolemtība
Ar šo drūmo liriku nebūt negribu pravietot, ka Holivudas zvaigznes Džeimsa Franko debija Brodvejas izrādē Par pelēm un cilvēkiem būs viņam liktenīga. Tpu, tpu, tpu! Džeimss Franko ir pietiekami jauns un prātīgs, lai savu neprātu un ambīcijas realizētu neskaitāmos projektos un dažādos medijos, nevis riskantās atkarībās, kas kļuva liktenīgas Hofmanam. Jāsaka gan, ar savu rosīšanos un spēju režisēt izaicinošas, radikālas filmas un tajā pašā laikā spēlēt, teiksim, Disneja studijas komercproduktā Varenais no Oza zemes Džeimss Franko ļauj ironizēt par savu neiegrožojamo radošumu.
Pērn Džeimss Franko pamanījās piedalīties visos lielākajos Eiropas kinofestivālos – Venēcijas konkursa programmā viņš demonstrēja filmu Dieva bērns/Child of God (ārpus konkursa Venēcijā tika rādīta arī filma, kas tapusi pēc Franko autobiogrāfijas motīviem Palo Alto), Kannās sacentās viņa režisētā filma Kad es miru/As I Lay Dying, savukārt Berlīnē Franko piedāvāja riskantu, geju auditorijai tendētu darbu Interjers. Ādas bārs/Interior. Leather Bar.
Džeimss Franko ir mākslinieks, kurš darbojas arī akadēmiskajā laukā – lasa lekcijas un māca studentus. Nu visām šīm aktivitātēm var pievienot arī uzstāšanos Brodvejā. Uz Longacre Theatre skatuves viņš spēlēs līdz 27. jūlijam – sešas dienas nedēļā ik vakaru, sestdienās un trešdienās – gan dienas, gan vakara izrādē. Jāatgādina, ka Brodvejas teātru repertuāra principi radikāli atšķiras no Latvijas pieredzes – teātris tiek noīrēts uz noteiktu laiku, un tajā kāda radošā grupa spēlē vienu izrādi ar maksimālu intensitāti, kamēr vien publika nāk, – faktiski katru vakaru, teiksim, trīs mēnešus vai pusgadu no vietas.
Attiecīgi Džeimsa Franko cienītājiem – gan tiem, kuri interesējas par viņa daiļrades masu kultūras segmentu (Holivuda, Disnejs u. c.), gan tiem, kuri novērtē aktiera radikālismu un viņa režisētās filmas – īstu amerikāņu neatkarīgo kino, – ir iespēja redzēt savu elku dramatiskā teātra aktiera ampluā. Tīnes, kuras lieliem bariem piepilda teātri un, izrādei beidzoties, skaļi sauc: "Džeims! Džeims!", visdrīzāk ir saskatījušās Vareno no Oza zemes. Taču viņu pieredzi nu ir bagātinājis labs ASV klasikas – Džona Steinbeka darba Par pelēm un cilvēkiem – iestudējums, smeldzīgs stāsts par amerikāņu sapņa naivismu un nolemtību.
Akadēmiska valoda, bez eksperimentiem
Nobela prēmijas laureāta Džona Steinbeka 1937. gadā sarakstītās noveles varoņi ir draugi Džordžs Miltons un Lenijs Smols – divi puiši, kuri Amerikas Lielās depresijas laikā klejo, meklējot darbu un sapņojot paši par savu "mazo stūrīti, mazo kaktiņu zemes". Džordžs ir darbīgs, racionāls un tēvišķs – vismaz pret lādzīgo, jancīgo lempi, dīvaini Leniju, kuru viņš pieskata, uzmana, iekārto darbā. Abu draudzība ir gan aizkustinoša, gan savā ziņā bezcerīga – pienāk brīdis, kad Lenija nejauši lielā spēka un mazā prāta dēļ izdarītais noziegums liek Džordžam izšķirties par neatgriezenisku lēmumu.
Džeimss Franko tēlo Džordžu – ikdienišķu puisi ar stingru gribu, kurš tā arī nepaskaidro, kālab ir uzņēmies aizgādību pār Leniju. Iespējams, tā nav dižākā šīs lomas interpretācija, taču kritiķi ar Džeimsa Franko Brodvejas debiju ir apmierināti. Aktieris, par spīti savam dzirkstošajam darbaholismam, ir profesionāls visā, ko viņš dara. Kaut, jāsaka, Džeimss Franko uz skatuves paliek Lenija lomas tēlotāja Krisa O’Dauda paēnā – viņa spēlētais lādzīgais lempis, vēlāk slepkava aiz nejaušības, kļūst par izrādes dramatisko asi.
Iestudējums Par pelēm un cilvēkiem, kas Brodvejā nav spēlēts 40 gadu, režisores Annas Šapiro interpretācijā tiek novērtēts atzinīgi – klasisks amerikāņu dramatiskais teātris ar pārliecinošu lomu zīmējumu, spēcīgiem aktierdarbiem vissīkākajās lomās. Tas izvairās no eksperimentiem ar formu un demonstrē visai akadēmisku teātra valodu, kas droši salīdzināma ar Latvijas Nacionālā teātra piedāvājumu; tas gan neattiecas uz Žurku un Latgolu.lv.
Grēks, glamūrs, Kabarē
Ja Džeimss Franko nav jūsu varonis, iespējams, uzmanību piesaistīs cita Brodvejas aktualitāte – mūzikla Kabarē iestudējums. Jā, tas ir tas pats leģendārais Kabarē, ko vidējā paaudze atceras no izcilās 1972. gada Boba Foses filmas Kabarē ar Laizu Minelli; šīs filmas saknes gan ir 1966. gada Brodvejas iestudējums. Maija beigās savu versiju par Kabarē tēmu Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrādīs Indra Roga, savukārt Ņujorkā Kabarē pirmizrāde notika 1. aprīlī, un, kā jau Brodvejā pieņemts, ar intensitāti astoņas izrādes nedēļā to rādīs līdz sezonas izskaņai. Arī šim iestudējumam ir pamatīgs piesaistes punkts – aktrise Mišela Viljamsa ekscentriskās XX gadsimta 20. gadu Berlīnes kabarē dīvas Sallijas Boulzas lomā. (Mišelas Viljamsas kontā ir trīs Oskara nominācijas par lomām filmās 7 dienas un naktis ar Merilinu Monro, Blue Valentine un Kuprainais kalns.)
Kabarē šoreiz tiek piedāvāts režisora Sema Mendesa versijā; viņš kinoskatītājiem ir pazīstams ar filmu Amerikāņu skaistums un Džeimsa Bonda opusu Operācija Skyfall. Te gan ir nepieciešams precizējums – Sems Mendess un pazīstamais mūziklu režisors un horeogrāfs Robs Māršals Kabarē iestudējumu Brodvejā veidoja jau 1998. gadā, un šā gada pirmizrāde būtībā ir viņu agrākā iestudējuma atjaunotā versija. Ideāla ir Kabarē norises vieta – leģendārais 70. gadu Ņujorkas naktsklubs Studio 54, kurā valdīja grēks, glamūrs un neprāts. Studio 54 nu jau ir vēsture, taču tā telpās tiek spēlētas teātra izrādes – arī šis kompānijas Roundabout Theatre iestudējums.
Mišelai Viljamsai šī loma ir debija Brodvejas mūziklā, kaut uz skatuves viņa ir bijusi jau bērnībā – taču ne Ņujorkā, bet Sandjego jauniešu teātrī. Viens no lielākajiem pārbaudījumiem aktrisei ir ne tikai nepieciešamība dziedāt un dejot, bet arī intensīvā slodze, ko no aktiera prasa darbošanās Brodvejas iestudējumā. "Paskatīsimies, vai es to spēju – būt uz skatuves astoņas reizes nedēļā," Mišela Viljamsa saka žurnālam Vogue. "Berlīne bija seksuālās brīvības epicentrs," viņa raksturo Kabarē darbības laiku. "Es esmu pārliecināta, ka viņi baudīja un dzīvoja lieliski – līdz brīdim, kad uzvarēja sātans," tā laika noskaņas Berlīnē pirms Hitlera nākšanas pie varas raksturo Mišela Viljamsa.
Viņas atveidotā Sallija Boulza no Veimāras republikas laika Berlīnes naktskluba Kit Kat Klub labi iekļaujas mutuļojošajā dekadences atmosfērā, kas izspēlēta Ņujorkas 70. gadu dekadences telpā Studio 54. Viņas tēlojumā manāmas Marlēnes Dītrihas lomu un personības atskaņas, kuras Mišela Viljamsa pamatīgi studējusi, gatavojoties izrādei. "Mišelai Viljamsai piemīt jūtīgums un trauslums, un tajā pašā laikā arī pamatīgs krampis," tā savas partneres darbu novērtē aktieris Alans Kamings, kurš ir otra šīs izrādes zvaigzne. Alanu Kamingu Amerikā slavenu padarīja ekscentriskā konferansjē loma iepriekšējā Kabarē iestudējumā 1998. gadā; šī ir viņa atgriešanās pie labi pazīstama materiāla.
Ironiski, ka Džeimsa Franko un Mišelas Viljamsas aktivitātes Brodvejā notiek vienlaikus – viņi abi ir satikušies jau piesauktajā Disneja studijas grāvējā Varenais no Oza zemes.
Turpat Brodvejā skatāms arī dzīvs Harijs Poters – britu aktieris Daniels Redklifs tēlo Mārtina Makdonas lugā Kroplis no Inišmānas salas/The Cripple of Inishmaan. Viņš pēdējos gados ir kļuvis par atzītu teātra aktieri, kurš spēlē gan Londonā, gan Ņujorkā. Arī viņa izrāžu skatītāju vidū ir daudz sajūsminātu tīņu. Uz Brodvejas Cort Theatre skatuves Daniels Redklifs spēlē astoņas reizes nedēļā – līdz 20. jūlijam.
Zvaigznes Brodvejā
Par pelēm un cilvēkiem līdz 27.VII
www.ofmiceandmenonbroadway.com
Kabarē līdz 11.VII
www.cabaretmusical.com
Kroplis no Inišmānas salas līdz 20.VII
www.crippleofinishmaan.com