Pētījums liecina, ka teju puse jeb 48% respondentu norādījuši, ka miegam atvēl vismaz septiņas stundas diennaktī. Tomēr tas nenozīmē, ka miegam atvēlētais laiks ir kvalitatīvs, un tā daudzums organismam ir pietiekams, atzīmē pētījuma autori.
Pētījums liecina, ka rīdzinieki miegam atvēl vairāk laika nekā reģionos dzīvojošie. Vismaz septiņas stundas diennaktī guļ 52% rīdzinieku, turpretim no reģionos dzīvojošajiem respondentiem pietiekami daudz laika miegam atvēl vien 42%.
28% no aptaujātajiem atzina,ka cieš no miega traucējumiem. Reģionu iedzīvotāji un Rīgā dzīvojošie no bezmiega cieš gandrīz vienādi. Pētījuma dati liecina, ka bezmiegs visvairāk ir raksturīgs iedzīvotājiem no 45 līdz 75 gadiem, bet no bezmiega cieš arī 43% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
Pētījums liecina, ka atveltīt pietiekami laika miegam sievietēm ir svarīgāk nekā vīriešiem, proti, vien 44% vīriešu guļ gana ilgi, bet starp sievietēm šis rādītājs ir par septiņiem procentpunktiem augstāks. Saistībā ar miega kvalitāti 15% respondentu nomoka krākšanas problēmas. Pētījuma autori redz šo kā iemeslu sliktam jeb "cauram" miegam.
Pasaules Miega biedrības prezidents Čarlzs Morins uzsver, ka bezmiegs ir izplatīta sabiedrības veselības problēma, kas saistīta ar ievērojamu slogu cilvēkam, piemēram, ar paaugstinātiem depresijas un hipertensijas riskiem.
Morins atgādina, ka miegs ir būtisks ķermeņa atjaunošanai un imunitātes stiprināšanai, un iesaka iet gulēt pirms pusnakts, jo cilvēka organisms jau izsenis ir pielāgots gulēt tieši naktīs, kad iestājas tumsa.
Miega medicīnas speciālists un neirologs Ainārs Vecvagars norāda - nepietiekami guļot, pašsajūta var pat būt laba, taču tikai īstermiņā. Viņš uzsver, ka izturības robeža ir aptuveni divi gadi, bet pēc šī perioda nepietiekama miega dēļ var sākties dažādas fiziskās veselības problēmas, kā, piemēram, galvas, muguras un locītavu sāpes, atmiņas pasliktināšanās un darbaspēju samazināšanās. Pastāv arī risks, ka attīstīsies mentālās veselības problēmas, proti, var parādīties izdegšanas sindroms vai pat veģetatīvā distonija.
Līdz ar pieaugošo klientu skaitu, kuri mērķtiecīgi apmeklē aptieku, lai iegādātos ar miegu saistītus produktus, cilvēki arī arvien vairāk vēršas pie farmaceitiem, lai konsultētos par miega kvalitātes uzlabošanu, norāda Apotheka valdes loceklis Jānis Kūliņš. Saskaņā ar viņa teikto, pieprasīti ir gan nomierinošie līdzekļi stresa mazināšanai, gan tādi, kas veicina iemigšanu.
Mana Aptieka farmaceite un Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene informē, ka krākšana ir veselības problēma, kurai vajadzētu pievērst uzmanību, jo tā izraisa miega apnoju jeb īslaicīgu elpošanas apstāšanos miega laikā un palielina sirds slimību risku. Farmaceite iesaka krākšanas gadījumos konsultēties ar miega apnojas speciālistu un vērsties kādā no miega laboratorijām.
Speciāliste ierosina sekot mierīgam režīmam vakara gaitā, kas attiecas gan uz noteikta rakstura pārraižu skatīšanos, gan pārdomāt lasāmās literatūras saturu. Lai izvairītos no bezmiega un miegam atvēlētais laiks būtu kvalitatīvs, būtiski ir divas stundas pirms gulētiešanas atteikties no jebkādu digitālo ierīču lietošanas, kas izstaro zilo gaismu uz acīm.
Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, kas ir tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šogad februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir ceturtais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss pētījums šogad.
reptilis
starp citu
cilvēki