Klasika, klasika, klasika – ar to jāsāk, un klasiskajā stilā jānoslēpo daudzi kilometri, pirms ķerties pie slidsoļa, uzsver distanču slēpošanas treneris un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas docents Kalvis Ciekurs, piebilzdams gan, ka daudzi to bieži nedzird vai negrib dzirdēt, jo slidsolis nez kāpēc šķiet foršāks. Tomēr klasiskais stils ir visas slēpošanas prasmes pamats, kuru apgūstot teicami arī slidsoļa apguve un izpildījums sanāks vieglāk un pareizāk. Tāpat klasika ir pret ķermeni saudzīgāka, un ar to sev pāri nodarīt ir grūti. Tiesa, arī kopumā uz distanču slēpošanu šodien skatāmies kā uz veselību veicinošu aktivitāti. "Zinu cilvēkus, kas speciāli nāk pie manis mācīties slēpot, jo to viņiem ieteicis fizioterapeits," saka K. Ciekurs. Bet galvenais ir iespēja izkustēties laukā, svaigā gaisā, pabūt dabā, gūt prieku un saulainās dienās arī D vitamīnu.
"Tieši šogad distanču slēpošanai atkal ir tāds atdzimšanas periods, jo atkal beidzot ir kārtīga ziema," teic K. Ciekurs un norāda – ja ziemā ir sniegs, tad arī slēpošana attiecīgajā sezonā ir uz popularitātes viļņa.
Cilvēki Latvijā slēpot grib un grib to arī darīt labi.
Šogad pie treneriem, kas apmāca interesentus, pat veidojas rindas un pieraksts kā pie ārsta.
Distanču slēpošanas popularitāti sekmē arī labiekārtotu trašu daudzums. Kā stāsta K. Ciekurs, jaunākās no šādām trasēm ir Carnikavā, arī Rīgā – Lucavsalā, Purvciemā pie 84. vidusskolas. Ārpus Rīgas speciāli sagatavotu trašu skaits atkarīgs no pašvaldību rocības, jo, ja trasē sniegs tiek pūsts mākslīgi, ar sniega lielgabaliem, tas ir dārgs prieks. Šībrīža labākās Top trases esot Smeceres sils Madonā, arī Mežinieki Alūksnē, Cēsu Olimpiskā centra trase Priekuļos. Daudzviet trašu izmantošana gan ir par maksu, taču tā ir simboliska – pāris eiro.
Vai labiekārtoto trašu Latvijā pietiek slēpotgribētāju pieprasījumam? "Es teiktu – kā kuros laikapstākļos," bilst K. Ciekurs. Cilvēki parasti vadās pēc tā, ko redz mājās pa logu, – ja laiks ir skaists un saulains, slēpošanas trases ir kupli apmeklētas, bet, ja aiz loga smidzina vai snieg slapjš sniegs un ielas ir pelēkas, tad visiem liekas, ka arī slēpošanas trasē apstākļi ir tādi paši, tāpēc tās šādās dienās ir krietni tukšākas, lai arī aizvien ir ideāli braucamas. "Mākslīgais sniegs nemaz tā nekūst kā dabiskais, tas pret mitrumu, lietu ir daudz izturīgāks," K. Ciekurs skaidro.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 21. februāra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!