Ar vienu pašu metienu kērlinga spēlē viss var strauji mainīties, līdz ar to gadās stresaini un saspringti brīži, kad liela nozīme ir stratēģijai un taktikai. "Jo augstāks līmenis, jo sarežģītāk tā spēle veidojas," saka Latvijas Kērlinga asociācijas (LKA) valdes loceklis un ģenerālsekretārs Artis Zentelis. Mēdz teikt, ka kērlings ir šahs uz ledus, tajā tiek plānoti vairāki gājieni uz priekšu, turklāt visu izdomāto vēl arī jāspēj realizēt. Lai gan dažkārt cilvēkiem šķiet, ka no fiziskās puses kērlingā nekā "tāāāda" nav un tas tāds "apkopēju sports" vien ir, attieksme un priekšstats mainās, kad pats pirmo reizi uz vienas kājas uzvelc slīdošo čībiņu, uzkāp uz ledus un saproti, ka nav tik vienkārši, kā no malas izskatās, jo vienlaikus jāmāk gan noturēt līdzsvaru, gan akmeni izslidināt gana spēcīgi un precīzi, varbūt pat iegriežot… "Kērlingā tiek iesaistītas arī tādas muskuļu grupas, ko cilvēki ikdienā nenodarbina. Tāpēc nav jābrīnās, ka pēc pirmās reizes nākamajā dienā knapi kusties un saki – nezināju, ka man vispār ir tādi muskuļi, kas tagad sāp," A. Zentelis smaida.
Kērlinga iedīgļi, iespējams, meklējami XVI gs. Nīderlandē, par modernā kērlinga aizsācējiem uzskata skotus, savukārt Latvijā Kērlinga asociāciju nodibināja 2001. gadā, bet vēl pēc gada notika arī pirmais čempionāts šajā sporta veidā. Galvenais kērlinga centrs mūsu valstī šobrīd ir Rīga, kur atrodas vienīgā specializētā kērlinga halle, aktīvs ir arī Ventspils Kērlinga klubs, kas organizē treniņus un sacensības vietējā ledus hallē, atsevišķi turnīri norisinās arī Tukumā. A. Zentelis komentē, ka hokeja hallēs kērlinga nodarbības notiek, taču tas ir piņķerīgāk – speciāli jāsagatavo ledus, jāpielāgo laukums, jāatved akmeņi un vēl jāsavāc pietiekami daudz spēlētāju, lai vispār atmaksātos halli īrēt…
Interese par kērlingu ir, par to liecina kaut vai tas, ka kērlinga halle Rīgā kļūst arvien noslogotāka. Bez izlašu treniņiem, ko atbalsta asociācija, te notiek arī daudz korporatīvo pasākumu un draugu ballīšu, kuros kērlingu ik gadu izmēģina vairāki tūkstoši cilvēku. Bet tādu kērlingistu, kas ar to nodarbojas vairāk vai mazāk regulāri un palaikam piedalās arī sacensībās, Latvijā ir ap 200, A. Zentelis rēķina.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 14. decembra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!