Sāk ar lēnākām bumbām
Teniss Latvijā starp dažādu vecumu entuziastiem allaž ir bijis diezgan iecienīts sporta veids, taču līdz ar Aļonas Ostapenko, Anastasijas Sevastovas un Ernesta Gulbja sasniegumiem līdz šim viļņveidīgā tenisa popularitāte patlaban atkal pieaug, stāsta Balode. Viņa novērojusi, ka lielākais interesentu skaita kāpums ir ne tik daudz mazo bērnu vidū, ko uz tenisu ar ieceri par lielo sportu atved vecāki, bet gan starp pieaugušajiem un pusaudžiem. "Nāk vairumā pat tādi, kas nekad iepriekš raketi rokās nav turējuši," saka trenere.
Uz popularitātes viļņa Latvijā šobrīd ir arī klasiskā tenisa radinieks pludmales teniss. Kopīgais abos ir bumbiņa, taču spēles tehnika atšķiras. "Pludmales teniss ir miksējums no tenisa, badmintona, skvoša. Klāt nāk vasaras plusi – pludmale, saule," stāsta Balode, bet piebilst, ka arī pludmales tenisā, līdzīgi kā klasiskajā, ir gan individuālās, pāru un grupu nodarbības, gan sacensību turnīri dažādiem prasmju līmeņiem, gan nepieciešamība trenēties trenera vadībā, lai laikus izķertu kļūdas un neiedzīvotos traumās. Viņa gan ir pārliecināta, ka pludmales teniss, par spīti savam uzvaras gājienam, kortu tenisu neizkonkurēs – tas tomēr ir klasiska vērtība, tradīcijas.
Tenisam nav vecuma ierobežojumu – spēlēt var no agras bērnības līdz sirmam vecumam. "Vienīgi jānodala, vai tas ir amatieru sports, sports izklaidei vai augstu sasniegumu sports. Ja pēdējais, tad tajā vajadzētu sākt agrāk – jau kādos 6–7 gados," teic Balode un skaidro, ka sākotnēji treneri vairāk uzmanības pievērš bērnu vispusīgai fiziskajai sagatavotībai un tikai tad, kad bērnu skelets jau ir pietiekami nostiprinājies (ap 9–12 gadiem), tiek dota intensīvāka slodze.
Trenere arī atklāj, ka, sekojot pasaules tendencēm, Latvijā pamainījusies pieeja bērnu tenisam. Agrāk viņi spēlēja uz regulārā pieaugušo korta, tagad U10 tenisa sistēmā mazie bērni tiek iedalīti sarkanajā, oranžajā un zaļajā kategorijā, kur katrā atšķiras bumbiņu spiediens (jo zemāks, jo bumbiņa lēnāka) un laukuma izmēri. Trenējoties un augot bērni kāpj pa kategorijai uz augšu, līdz ap 10 gadu vecumu ir sasnieguši līmeni, kad var spēlēt pieaugušo izmēra kortos un ar pilna spiediena bumbiņām.
Apgūstot tenisu jau pieaugušā vecumā, vieglāk, protams, būs tiem, kam jau ir labs fiziskais rūdījums, taču arī "dīvāna draugiem" tāpēc nav jāatmet tenisam ar roku – treniņos treneris uzdevumus un slodzi pielāgo konkrētajam audzēknim, un katrs dara tik, cik tobrīd spēj. Galvenais nav cilvēku notrenkāt, bet panākt, ka viņš gūst prieku arī no sākuma mazumiņa, saka Balode.
Grūtākais ir galvā
Sākot spēlēt tenisu, tas pats diezgan strauji uzlabo spēlētāja fizisko kondīciju. "Tenisā tiek iesaistītas visas muskuļu grupas. Attīstās arī fiziskās īpašības – koordinācija, lokanība, veiklība, spēks, ātrums. Dabūsi gan kardioslodzi, gan pietupienus, nodarbināsi vēderpresi, roku un kāju muskulatūru. Plus vēl trenēsi domāšanas ātrumu, reakciju," uzskaita Balode.
Viņa norāda, ka iesācējiem bieži vien grūtākais izrādās galvā sakoordinēt sevi un savu ķermeni daudzajās vienlaicīgajās darbībās, kuru dēļ teniss ir intelektuāls un visai sarežģīts sporta veids – ir jāpārredz viss korts, pretinieks, bumbiņas lidojums, ir jāatrod izejas pozīcija, laikus no tās jāstartē, jāpieskrien vietā, kur bumbiņa piezemēsies, jānoliek kāja kādā pareizajā pozīcijā, pareizi jāveic sitiens un vienlaikus jāprognozē, ko darīs pretinieks utt. Spēju sakoordinēties ļoti iespaido tas, vai iepriekš ir bijusi kāda saistība ar bumbu sporta viediem, bumbas izjūta.
"Tenisā ir jāsadraudzējas ar bumbiņu. Pats galvenais ir nenervozēt, ka sākumā nesanāk – tas ir normāli, sanāks vēlāk. Ja tu vismaz pieskrien pie bumbiņas un tai pieskaries, tas jau ir daudz. Klientiem saku – mēs taisām puzli, pieliekot vienu lietu pie otras, tad pamazām liekam klāt trešo, ceturto, piekto."
Teniss ir aktīva nodarbe, tāpēc pirms nodarbību sākšanas vēlams pakonsultēties ar ārstu un pārbaudīt sirds, asinsvadu sistēmu un to, kā organisms reaģē uz slodzi. "Jo mēs jau īsti nezinām, kādā fiziskajā stāvoklī esam, sevišķi tie, kas ar sportu iepriekš nav nodarbojušies," pamato Balode. Turklāt teniss tikai no malas izskatās skaisti un vienkārši. Realitātē tas ir smags darbs, kas prasa pacietību un gribasspēku, lai gan sniedz arī lielu prieku.
Izplatītākā trauma tenisā ir t. s. tenisa elkonis – elkoņa ārējās daļas iekaisums un sāpes vietā, kur pie kaula izauguma piestiprinās muskuļu cīpslas. Balode teic, ka šī vaina visbiežāk rodas no nepareizas spēlēšanas tehnikas, kad spēles laikā tiek izmantots vairāk apakšdelms, nevis visa roka, sākot kustību jau no pleca locītavas, kā būtu pareizi. Tieši tāpēc tenisa apguvi ieteicams sākt trenera vadībā – viņš pamanīs un palīdzēs laikus novērst kļūmes tehnikā, kā arī piemeklēs piemērotu inventāru, lai rakete nebūtu ne par smagu, ne par vieglu, jo arī šis faktors provocē veselības problēmas.
Tāpat trenera atbildība ir panākt, lai audzēknis vienlīdz labi attīsta abas ķermeņa puses un spēj bumbiņu atsist gan ar labo, gan ar kreiso roku, citādi teniss, būdams asimetrisks sporta veids, var būt saistīts ar skoliozi jeb mugurkaulāja noliekšanos sāņus. Balode gan stāsta, ka savā maģistra darbā tieši pētījusi, kā teniss ietekmē stāju. Novērojot trīs dažādas jauniešu grupas – tenisistus, peldētājus (un peldēšana skaitās ļoti simetrisks sporta veids) un skolēnus, kas nesporto –, viņa secinājusi, ka nesportotājiem stājas problēmu ir vairāk, savukārt starp peldētājiem un tenisistiem nav būtiskas atšķirības. Tātad – izšķirošais ir nevis sporta veids, bet gan trenera pieeja un pareiza tehnika.
Svarīgi, ka pie pareizas tehnikas tenisā pieder arī izvairīšanās no pārslodzes. "Daudzi spēles laikā aizmirst par elpošanu, aiztur elpu, un organisms nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Tāpēc treneriem bieži saviem audzēkņiem nākas atgādināt – elpojiet!" Balode stāsta.
Progress katram savs
Kad cilvēki jautā, cik ilgi viņiem būs jātrenējas, lai varētu labi spēlēt tenisu, treneri parasti saka, ka vienotas atbildes nav – viens var sākt spēlēt jau pēc pirmā treniņa, otrs pēc mēneša, cits pēc pusgada. Atšķirīgs progress būs arī, nākot uz individuālajām, pāru vai grupu nodarbībām.
"Es iesaku sākt trenera pavadībā vienreiz vai divreiz nedēļā, bet pamazām paralēli iet arī pašiem ar draugiem kaut kur paspēlēt. Tā cilvēki parasti arī saprot trenera nozīmi. Pēc patstāvīgas spēlēšanas daudzi saka – nu jā, mēs tikai lasījām bumbiņas, izspēle nesanāca…" norāda Balode.
Viņa stāsta, ka šobrīd populāras ir grupu nodarbības pieaugušajiem 4–6 cilvēku sastāvā, vadoties pēc spēlēt gribētāju prasmju līmeņa. Visā pasaulē izplatīta ir Tennis Xpress pieeja – tas ir sešu nodarbību cikls pa pusotrai stundai pilnīgiem iesācējiem un sākumā izmantojot lēnākas bumbiņas, ar mazāku spiedienu. Rezultāti esot ļoti labi.
Tenisa treniņš sākas ar iesildīšanos, tad tiek apgūta bumbiņas turēšana un kontrole, pēcāk seko tehnisko elementu trenēšana, vēlāk – savstarpēja spēle, un nobeigumā, lai sajustu azartu, spēle notiek uz punktiem. "Jau pirmajā reizē tiekam līdz uzspēlēšanai pāri tīklam, pat ja bez servēm." Balode uzsver, ka sacensību gars nepieciešams arī ārpus treniņiem, tāpēc tenisa apguvēji piedalās sev atbilstoša iemaņu līmeņa turnīros. Tiem, kas uzskata, ka visu tenisā jau māk, tad nereti nākas secināt, ka vēl ir, ko mācīties.
Bariņā lētāk
Runājot par vietām, kur Latvijā apgūt un spēlēt tenisu, Balode uzskata, ka to, ņemot vērā mūsu valsts nelielos izmērus, ir daudz. Gandrīz katrā pilsētā ir kāds tenisa korts, tiesa – vairāk ir atklāto vasaras laukumu, bet ziemā izmantojamu tenisa haļļu varētu būt vairāk. Taču tās tiek būvētas, sevišķi Rīgā.
Ziemā arī jārēķinās, ka tenisa treniņš izmaksās vairāk nekā vasarā zem klajas debess, jo aukstajā gadalaikā korta īre ir vidēji 20–30 eiro stundā, bet vasaras sezonā – 10–15. Līdz ar to individuālais treniņš ar treneri ziemā izmaksās savus 50 eiro par stundu, vasarā – ap 40 eiro. Šīs izmaksas var samazināt, nākot uz treniņu 2–4 draugu kompānijā un savstarpēji tās sadalot. Grupu nodarbībās, kur nāk cilvēki, kam nav savas kompānijas, mēneša abonements katram izmaksās ap 90–150 eiro atkarībā no kluba un trenera, savukārt Tennis Xpress cikla abonements prasīs ap 110 eiro. Balode piebilst, ka ārpus Rīgas izmaksas būs zemākas.
Par inventāru gan, vismaz sākumā, nav jāsatraucas, jo treneris iesācējus nodrošina ar visu nepieciešamo. Vēlāk, kad jau ir doma par savu personīgo raketi, jāpakonsultējas ar treneri, kāda būtu nepieciešama (svars un citi parametri). Teicamus padomus sniegs arī pārdevēji specializētajos tenisa veikalos. Pieaugušo raketes cenu amplitūda ir no aptuveni 70 līdz 220 eiro. Bumbiņas būs vajadzīgas tad, ja tenisu dodaties spēlēt arī ārpus kluba nodarbībām, savukārt vēl viens būtisks ieguldījums ir speciālie tenisa apavi, kas satur potīti, ļauj nobremzēt un pasargā no traumām. Mīkstie skriešanas apavi tenisam īsti nederēs, Balode piekodina.