Tuvākajā laikā sabiedriskai apspriešanai tiks nodots Veselības ministrijas vadībā izstrādātais psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam, kura mērķis ir uzlabot gan ambulatoro, gan stacionāro psihiskās veselības aprūpi.
Mūsdienīgākas infrastruktūras izveidošana
Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds ir piedalījies jaunā 2019.–2020. psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāna izstrādē un atzīst – ja plāns īstenosies, krietni vien uzlabosies šīs nozares situācija Latvijā. Pēdējais šāda veida plāns Latvijā bija Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.–2014. gadā, bet, kā skaidro Tērauds – ekonomiskā krīze un līdzekļu trūkums medicīnas nozarē kopumā šo plānu, un īpaši mērķi par ambulatoro pakalpojumu sistēmas sakārtošanu, iznīcināja jau saknē, tādējādi attīstība šajā jomā tikpat kā nenotika. Elmārs Tērauds norāda, ka viens no pamanāmākajiem aspektiem jaunajā plānā ir solījums piešķirt papildu finansējumu psihiskās veselības nozarei, lai veicinātu mūsdienīgākas infrastruktūras izveidošanu, kas atšķirtos no šobrīd pacientiem pieejamās. "Tas nozīmē, ka ambulatoros pakalpojumus psihiatrijā ir plānots sākt attīstīt ne tikai vārdos, bet arī darbos, proti, ambulatorās prakses reģionu pilsētās, kur pieejamas psihiatru prakses, tiks paplašinātas, piesaistot arī klīnisko psihologu un pēc vajadzības kādu no rehabilitācijas speciālistiem, piemēram, ergoterapeitu, sociālo darbinieku, mākslas terapeitu u. c. speciālistus," stāsta Tērauds. Saskaņā ar jauno plānu ir paredzēts attīstīt mūsdienīgām prasībām atbilstošus ambulatoros centrus Rīgā un citviet Latvijā, piedāvājot iespējami plašu pakalpojumu klāstu vienuviet.
Pārmaiņām jānotiek valstiskā līmenī
Kā norāda Veselības ministrijā, psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam tuvākajā laikā tiks nodots sabiedriskai apspriešanai. Plāna mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem uz pierādījumiem balstītu, iespējami mūsdienīgu, kvalitatīvu un viņu vajadzībām atbilstošu psihiskās veselības aprūpes pieejamību, īstenojot†psihiskās veselības veicināšanu un slimību profilaksi, veicinot agrīnu psihisko slimību diagnostiku, sākot savlaicīgu ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju. "Jauns plāns ir vajadzīgs, lai Ministru kabineta līmenī noteiktu, ka psihiskās veselības jomā ir nepieciešams ieviest jaunas iniciatīvas, kas vērstas uz ambulatorās veselības aprūpes attīstību, stacionārās veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanu, un paplašinātu psihiskās veselības aprūpē iesaistīto speciālistu loku," norāda Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.
Bērnu psihiatrijas nozare – lielākajā krīzes situācijā
Elmārs Tērauds atzīst, ka īpaša vērība tuvāko gadu laikā jāpievērš bērnu psihiatrijas nozarei Latvijā, kas pašlaik zināmā mērā atrodoties lielākajā krīzes situācijā speciālistu trūkuma dēļ. "Lai gan vislabākajā gadījumā šajos plānotajos ambulatorajos centros reģionos vismaz uz nepilnu daļu darba slodzes būtu jābūt pieejamiem arī bērnu psihiatriem, tomēr situācija tāda nebūt nav. Šobrīd Latvijā akūti trūkst bērnu psihiatru. Tuvāko pāris gadu laikā to skaits arī nepalielināsies, jo patlaban rezidentūras programmā Latvijā praksē nav neviena bērnu psihiatra. Protams, daudzi psihiatri ir apguvuši arī bērnu psihiatriju un praksē pieņem gan bērnus, gan pieaugušos," situāciju bērnu psihiatrijā skaidro Tērauds.
Pārmaiņas medikamentu kompensācijas sistēmā
Jaunais plāns ietver dažādus uzlabojumus, kas praktiski atvieglos dzīvi daudziem pacientiem, – arī pārmaiņas medikamentu kompensācijas sistēmā. "Tās ir ilgi gaidītas pārmaiņas. Plānots atjaunot 75% medikamentu kompensāciju vairākām diagnožu grupām, tai skaitā depresijai, kā tas bija pirms ekonomiskās krīzes. Vajadzētu tiekties uz to, ka par valsts apmaksātiem kļūst arī psihologa pakalpojumi, kas šobrīd pieejami nelielā skaitā. Klīniskie psihologi un, iespējams, arī psihoterapeiti varētu strādāt ne tikai multiprofesionālas komandas ietvaros, bet arī individuāli ambulatorajos dienestos un stacionāros. Te varam raudzīties uz Lietuvas un Igaunijas piemēru, kur šie aspekti ir daudz sakārtotāki," norāda Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, cerot, ka pēc vairākiem gadiem pacientu skaitam stacionāru nodaļās vajadzētu būt mazākam. "30–40 pacientu vienā nodaļā nav tas, ar ko mēs šobrīd varam lepoties Eiropas mērogā. Uzlabojoties ambulatorajai psihiatriskajai ārstniecībai un mainoties stacionāro pakalpojumu apmaksas modelim no valsts, varētu samazināties pacientu skaits nodaļās," pauž Tērauds. Gan Tērauds, gan citi nozares speciālisti uzskata, ka kompensācijas sistēmā nepieciešams iekļaut jaunākos medikamentus – atipiskos antipsihotiķus šizofrēnijas ārstēšanai, kādi jau pieejami Lietuvā un Igaunijā. Šizofrēnijā medikamentozā ārstēšana ir pamatā, tāpēc ir būtiski pacientiem nodrošināt labāko ārstēšanu ar jauniem medikamentiem, kas ir efektīvāki, kam ir mazāk blakusparādību. Pēc Tērauda domām, nākotnē vajadzētu precīzāk definēt pacientu tiesības un pienākumus. "Būtu nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste, jo Latvijā izteikti pietrūkst pacientu un to tuvinieku organizāciju," norāda Tērauds.
Ieguvumi pacientiem
- Pieejama multidisciplināra ambulatorā aprūpe (psihiatra komandā tiktu iesaistīti funkcionālie speciālisti, psihologi, māsas u. c. speciālisti pēc nepieciešamības).
- Paplašināts diagnožu saraksts, kurām no valsts budžeta nodrošinātu medikamentu kompensāciju.
- Ģimenes ārstu kompetenču paplašināšana un nodrošināts speciālistu atbalsts; uzlabotos pacienta aprūpes kvalitāte primārās veselības aprūpes līmenī.
- Stacionārajā veselības aprūpē tiktu nodrošināti rehabilitācijas pakalpojumi, kas veicinātu ātrāku pacienta izveseļošanos; plānots sākt atsevišķas jaunas programmas.
TrollisJT
CCHR