Olbaltumvielas var palielināt sāta sajūtu, uzlabot imunitāti, palīdzēt novērst muskuļu masas zudumu senioriem, bet sportistiem pēc treniņa – veicināt ātrāku muskuļu atjaunošanos. "Lielākajai daļai cilvēku ar aktīvu dzīvesveidu ieteicams dienā patērēt 1,4–2 gramus olbaltumvielu uz vienu kilogramu ķermeņa masas," saka M. Bidiņš. Piemēram, sievietei, kura sver 60 kg, būtu jāuzņem no 84–120 g proteīna dienā.
Gremojot olbaltumvielas tiek sadalītas aminoskābēs, kuru pavisam ir 20. Aizvietojamās aminoskābes cilvēka ķermenis spēj sintezēt pats, bet neaizstājamās – nespēj, tāpēc tās jāuzņem ar pārtiku. Jebkurš ēdiens, kas satur šīs deviņas neaizvietojamās aminoskābes, tiek uzskatīts par pilnvērtīgu olbaltumvielu avotu.
Dzīvnieku un augu olbaltumvielas atšķiras ar tajās esošo aminoskābju daudzumu un uzsūkšanās pakāpi. Vairumam augu izcelsmes pārtikas produktu trūkst kādas no neaizvietojamām aminoskābēm. Dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas organismā parasti uzsūcas gandrīz pilnībā (vairāk nekā 90%), graudaugu, riekstu un pākšaugu olbaltumvielu uzsūkšanās līmenis ir zemāks (60– 80%).
"Ja cilvēks izvēlas lietot augu valsts olbaltumvielas, ikdienā nepieciešamais proteīna daudzums varētu būt lielāks," uzsver M. Bidiņš. Lai gan kā olbaltumvielu avots pākšaugi, rieksti un graudi ir mazāk vērtīgi nekā piens, olas, gaļa un zivis, augu izcelsmes pārtika ir būtiska, jo sniedz ogļhidrātus, šķiedrvielas, nepiesātinātos taukus un mikroelementus.