Ja jūsu īpašumā nonācis dārzs, kurā jau ir lieli augļu koki un dekoratīvie stādījumi, piemēram, dzīvžogi, kas aizlaisti savā vaļā, svarīgi ir saprast, kuri augi ir nepieciešami un dzīvotspējīgi, bet no kuriem labāk atvadīties. Ja esat dārzu jau iepazinuši un sapratuši, kuri koki ražo labi, bet kuri tikai nozied, taču augļi neizveidojas, kuras dārza vietas ir pārāk noēnotas, ko izzāģēt un ko atstāt, ir vieglāk saprast. Daudzi atliek vainagu veidošanu aiz piesardzības, baidoties nozāģēt kaut ko par daudz, it sevišķi pavasarī, kad lapu nav un ir grūtāk saprast, kurš zars dzīvotspējīgs, kurš – lieks. Kaut arī koks neaizies bojā, ja nozāģēsiet tam pa kādam zaram vairāk, jo pavasarī to izgriešana aktivizē snaudošos pumpurus, pārcenšanās var traucēt kokam attīstīties, jo gadījumā, kad ir pārāk samazināta lapotne, augšana notiek lēnāk, turklāt var pastiprināti veidoties sasteigtie dzinumi jeb ūdenszari. Tādēļ vainaga veidošanu vispareizāk ieplānot vairāku sezonu (gadu) garumā, atbrīvojoties no liekā pamazām. Jāņem arī vērā – jo lielāka ir koka brūce un jo to vairāk, jo tās lēnāk dzīst, koks ir uzņēmīgāks pret slimībām, kaitēkļiem. Taču koks vieglāk pacietīs pāris prāvāku nekā ļoti daudz sīku brūču, stāsta Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis. Nav jāuztraucas, ja nozāģējas mazliet šķībi vai arī atplīst mizas sloksne. Galvenais ir brūci apstrādāt ar potvasku, un parasti līdz rudenim tā veiksmīgi sadzīst. Labākais dezinfekcijas līdzeklis vispirms ir saules stari – brūcei var ļaut nedaudz apžūt saulē un tad apstrādāt ar potvasku.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 28. marta, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!