Augs, kas neprasa teju nekādas pūles, taču apvelta ar bagātīgu ziedu kupenu, ir spireja. Šķirņu daudzveidība arī ir ievērojama – no liela auguma krūmiem līdz zemsedzes augiem. Ziedēšanas laikā amplitūda arīdzan ir plaša, jo spirejas priecē kā pavasara vēstneses, bet zied vēl joprojām pat jūnijā, kā arī ir šķirnes, kuras ar saviem ziediem priecē visu vasaru un līdz pat rudenim.
Aizņemtiem dārzkopjiem
Dārzkopības eksperte Vija Rožukalne stāsta – spirejas spēj iejusties gandrīz jebkādā augsnē gan sastāva, gan barības vielu daudzuma ziņā, taču viens būtisks aspekts, izvēloties vietu, kur šo krūmu dēstīt, ir jāņem vērā – spirejas mīl sauli un gaišu zonu. Ja spireja aug ēnā, tad tās ziedu rota ir daudz nabadzīgāka nekā saules lutinātam krūmam. Spireju mājvieta ir Ziemeļu puslodes mērenās zonas, kā arī subtropu zonas augstākie punkti. Ķīnā vien ir sastopamas 70 spireju sugas, no kurām 47 ir endēmiskas. Spirejas ir piemērotas Latvijas apstākļiem, jo ir ziemcietīgas, tās tikpat kā neapdraud kaitēkļi un slimības, tās ātri aug un gadu desmitiem var atrasties vienā vietā, un tik un tā būs dekoratīvas. Atšķirībā no tādiem iecienītajiem un bagātīgi ziedošajiem krūmiem kā ceriņi, filadelfi un rododendri, spireju ziedēšanas periods ir ilgāks, un tās prasa daudz mazākas rūpes, turklāt sugu skaits mērāms ap simtu, bet šķirņu ir vēl vairāk. Tās atšķiras ne tikai pēc auguma un ziedēšanas laika, bet arī ziedu un lapu krāsu – ir spireju krūmi ar koši baltiem, rozīgiem un pat tumši rozā ziediem, kā arī sastopami krūmi ar zaļām, dzeltenām un sārtām lapām, un ir pieejami arī pavisam atšķirīgu formu krūmi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 22. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!