Nav retums, ka kādā no dārza kokiem iemājo kaitēkļi, sevišķi raksturīgs tas ir ēnainiem, veciem dārziem. Kad aktīva rosība pieklust un dārzkopis atpūšas, nereti gadās redzēt, ka viņam ir palīgi – putni –, kas ne tikai rosās koku zaros, bet arī apstaigā dobes, savācot pat pilnu knābi kāpuru. Divi mazi zīlīšu pāri var gada laikā apēst pat vairākus kilogramus kaitēkļu! Tāpēc nevajag baidīties no putniem dārzā – ogu ražu varam pasargāt ar īpašiem tīkliem, taču cīņā ar kaitēkļiem spārnotie radījumi ir neaizstājami palīgi.
Svarīga regularitāte
Ziemā un salā varam putnus piesaistīt savam dārzam, izliekot barotavas – pie tām mēdz pulcēties putni pat no vairāku kilometru tālas apkārtnes un tie, kuri te ciemosies regulāri, iespējams, gribēs arī ligzdot un apmesties uz palikšanu, it sevišķi, ja pavasarī novietosiet dārzā arī putnu būrīšus, iesaka ornitologs Gaidis Grandāns. Tagad galvenais ir pareizi izvietot barotavu un nodrošināt regulāras, putniem veselīgas maltītes!
Visvēlamākie dārzā ir tieši sīkputniņi – zvirbuļi, zīlītes un citi –, bet visvairāk kaitēkļu tiks apēsts tad, kad būs izšķīlusies jaunā paaudze. Galvenais, kas jāņem vērā – ja esat sākuši putnus barot, tas jāturpina līdz pat pavasarim un regulāri jāraugās, lai barotavā ir ēdiens – dažādi nesaldināti un nesālīti graudiņi, sēkliņas, arī nesālīts speķis.
Īstais izmērs un novietojums
Latvijas Ornitoloģijas biedrības eksperti ir apkopojuši informāciju, kā pareizi barot putnus ziemā, un skaidro, ka barotavai jābūt tādai, lai putni varētu viegli piekļūt barībai, barība neapsnigtu un ieeja barotavā netiktu aizputināta, barības resursi būtu vienkārši atjaunojami, tā nebaidītu putnus (bez vaļīgām, plīvojošām detaļām, stabili nostiprināta, izņemot pakārtās barotavas). Lai putni barotavu ātrāk pamanītu, sākotnēji ieteicams nedaudz barības izbārstīt ārpus tās vai arī izrotāt barotavu ar pīlādžiem, noziedējušām saulespuķēm u. tml.
Klasiska putnu barotava sastāv no grīdiņas ar malām un jumtiņa. Grīdiņas malas novērš barības notraukšanu zemē, bet jumtiņš neļauj barībai apsnigt. Šīs barotavas var nostiprināt uz palodzes, kokā, uz celma vai staba. Barotavas izmēri nav stingri noteikti, tie var variēt plašās robežās. Ja negrib barotavā ielaist lielos putnus (žagatas, baložus), kuri barību ziemā spēj sameklēt paši, tad barotavas ieejas izmēriem jābūt tādiem, lai šie putni barotavā nevarētu iekļūt. Mazajiem dziedātājputniem, no kuriem lielākais putnu barotavas apmeklētājs ir melnais meža strazds, barotavas ieejas izmēriem nevajadzētu pārsniegt sešus, septiņus centimetrus.
Savukārt pavasarī aplūkojiet dārzu no putna viedokļa, atstājiet kādu dārza daļu nosacīti mežonīgu, lai putniem ir, kur patverties. Drāšu vai koka žogu aizstājiet ar dzīvžogu, ja iespējams, dēstiet krūmus, kuriem ir ogas, un daļu no tām atstājiet zaros arī ziemas sezonā.
Veselība un higiēna
- Kad liels skaits putnu sapulcējas vienā vietā, pieaug saslimšanas iespēja. Tāpēc barotava regulāri jātīra, lai tajā neuzkrājas barības atliekas vai putnu mēsli.
- Putni var slimot ar salmonellu, un vāja higiēna barošanas vietās var izraisīt lokālu slimības uzliesmojumu.
- Visuzņēmīgākie pret šo infekciju, ar kuru var saslimt pēc kontakta ar inficēta putna mēsliem, ir zaļžubītes un mājas zvirbuļi.
- Iespējamas arī citas slimības, piemēram, trihomonoze un putnu gripa. Ar šīm slimībām var inficēties arī cilvēki, tādēļ ievērojiet higiēnas normas, ja jums ir kontakts ar putniem vai to mēsliem.
- Putnu barotavas tīriet laukā, izmantojot šim mērķim paredzētu suku un gumijas cimdus. Uzvelciet cimdus arī tad, ja ņemat rokās slimus vai mirušus putnus.
- Vienmēr nomazgājiet rokas, kad beidzat darbošanos.
Avots: Latvijas Ornitoloģijas biedrība