Visticamāk, ka griezto ziedu audzētāji zina, kā vispareizāk tie jānogriež, un tā arī darījuši. Lai no tālām zemēm, kur audzētas, puķes nonāktu līdz tirdzniecības vietām, tās ceļo īpašos apstākļos, kur ir attiecīga temperatūra, mitrums, kā arī ūdenim, kurā ziedi turēti, ir pievienotas ķīmiskas vielas, lai tie saglabātos svaigi. Dažkārt, nopērkot puķu pušķi, piemēram, lielveikalā, tam klāt ir neliela paciņa, kuras saturs jāieber ūdenī, kurā pēc tam liekat ziedus.
Ieteicams izvēlēties puķes, kuras nav pilnībā atplaukušas, taču pumpuri nav arī pilnīgi zaļi un cieti. Hiacintes, hipeastri, lilijas, visticamāk, atvērsies, taču pavisam zaļas narcisītes var arī neuzplaukt.
Svarīgi pirms ievietošanas ūdenī sagatavot ziedu kātus – tos apgriež dažus centimetrus, kātu daļai, kas atradīsies ūdenī, griezumu veicot slīpi, kā arī atbrīvo no lapām, lai tās netrūd un lai ziedam nav jātērē resursi lapu svaiguma uzturēšanai. Griezumu ieteicams veikt zem ūdens. Koksnainus un cietus ziedkātus, piemēram, lefkojām, krizantēmām, ceriņiem, rozēm, kokiem un krūmiem, ir ieteicams gareniski iešķelt un ar āmuru sasist 5–10 cm garumā.
Ziedi parasti jāievieto vēsā un tīrā ūdenī, kas katru dienu jāmaina. Izņēmumi ir ziemā uzziedināti ceriņi, gerberas, puansetijas, maijpuķītes jeb kreimenes, kas labāk saglabājas, ja ūdens temperatūra ir +18 grādu.
Taču rozes vislabāk atdzeras, ja tās tiek ievietotas karstā ūdenī.
Ja ziedi apvītuši, tos var ūdenī ievietot pilnībā – visā garumā papeldināt, piemēram, vannā. Lai ziedi būtu ilgāk svaigi, it sevišķi, ja telpā, kur tie atrodas, ir sauss gaiss, laiku pa laikam tos var apsmidzināt ar vēsu ūdeni. Grieztie ziedi (gandrīz visi) pozitīvi reaģē uz cukura pievienošanu. Optimālā cukura koncentrācija ūdenī ir 3%. Ūdenim var pievienot arī etiķa esenci (ēdamkaroti uz 10 l), kā arī citronskābi, aspirīna tableti – rozēm.