Taču, izvēloties stādus, svarīga ir augu ziemcietība un sala izturība jeb salcietība.
Ziemcietība ir augu sugu vai šķirņu kompleksa spēja pretoties ziemas perioda apstākļiem – spēcīgam salam, izžūšanai kailsala ietekmē, atkušņiem, izsušanai zem biezas sniega segas utt.
Savukārt salcietība ir augu sugai vai šķirnei raksturīgā ģenētiski mantotā spēja pretoties noteiktai negatīvai, tātad mīnus grādu gaisa temperatūras iedarbībai. Tā parasti ir temperatūra, pie kuras sākas auga pumpuru izsalšana vai auga sakņu bojāšanās.
Eiropas speciālisti Latvijas teritoriju iedala trijās daļās: ceturtā zona (-34, -29 grādi) – daļa Austrumvidzemes un lielākā daļa Latgales; piektā zona (-29, -23 grādi) – šī zona šaurā strēlē šķērso Vidzemi un daļu Zemgales; sestā zona (-23, -16 grādi) – piejūras Vidzeme, Pierīga, daļa Zemgales un visa Kurzeme.
Katrā no šīm zonām var būt atsevišķi apgabali, kas ir ar siltāku vai aukstāku klimatu.
To zinot, ir iespējams noskaidrot auga izcelsmi, augšanas apstākļus dzimtenē un atbilstību zonai Latvijā. Protams, Polijā var tikt selekcionētas šķirnes, kuras paredzētas daudz aukstākam klimatam, taču tad tas būs norādīts auga aprakstā.
Šīs zonas var arī nedaudz mainīties, turklāt ziemas, kā zināms, arī pie mums mēdz būt ļoti dažādas. Globālo klimata pārmaiņu ietekmē redzam, ka vidējā gaisa temperatūra Latvijā arvien paaugstinās.
Rūpīgam dārzkopja darbam, zināšanām un sekošanai līdzi laikapstākļu maiņai ir tikpat liela nozīme kā auga piemērotībai klimatiskajai zonai – tādējādi ir iespējams ''pieradināt'' un pat iegūt veiksmīgu ražu no tādiem augiem, par kuriem ticis uzskatīts, ka tas noteiktā vietā nav iespējams.